Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns (TP) ceturtdien Saeimas sēdē uzsvēra, ka saņemti papildus priekšlikumi likuma uzlabošanai no Finanšu ministrijas, tādēļ nepieciešams priekšlikumu termiņu pagarināt līdz decembra sākumam.
Leiškalns uzsvēra, ka ar būtiskām nepilnībām likumu nevarot ieviest, jo "tas ir vērsts nevis pret amatpersonām, bet 300 000 vai 400 000 Latvijas godprātīgo pilsoņu , kam ar tačkām būs jāved atskaites uz ministriju".
Komisijas vadītāja teiktajam asi oponēja partijas "Jaunais laiks" deputāti, uzsverot, ka sākumdeklarēšanu savulaik centušās ieviest daudzas valdības, bet neveiksmīgi. JL deputāte Linda Mūrniece pauda viedokli, ka koalīcija nav ieinteresēta ieviest sākumdeklarēšanos, jo nevēlas apkarot inflāciju un korupciju valstī, pieļaujot situāciju, ka arī turpmāk kādam mantojumā vai "no mākoņiem nokrīt" miljoni.
Tā kā Saeima atbalstīja priekšlikumu termiņa pagarināšanu līdz 3.decembrim, likums nestāsies spēkā nākamgad, kā tas sākotnēji bija paredzēts.
Likums paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas pirmo reizi iesniedz fiziskās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, ja tām ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums, ja persona Latvijā vai ārvalstīs pirkusi vai pārdevusi īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, ja tai ārvalstīs pieder sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis vai tas iegādāts līzingā.
Personai būs jādeklarē arī tai piederošās Latvijā vai ārvalstīs akcijas, kapitāla daļas, kā arī līdzdalība kooperatīvajās sabiedrībās, Latvijā vai ārvalstīs esoši vērtspapīri.
Jādeklarē būs skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi Latvijā vai ārvalstīs, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, kā arī aizņēmumi un aizdevumi Latvijā un ārvalstīs, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, kā arī īpašumi un gadā gūtais ienākums, ja tas pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
