Viņš pauda lielu prieku par ceturtdienas Saeimas lēmumu un atzina, ka parlamenta lēmumus nebūt nav bijis sasteigts. Kažociņš noliedza Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītāja Aigara Kalvīša plenārsēdē apgalvoto, ka "amats ir tas dzinulis, kas Kažociņu dzen pēc Latvijas pilsonības". "Amati nāk un iet, bet brīvas Latvijas Republikas pilsonība ir kaut kas daudz vērtīgāks."
Likumprojekta anotācijā norādīts - "ievērojot to, ka Kažociņš ir Lielbritānijas pilsonis, pilsonības atzīšana vispārējā kārtībā ir iespējama gada laikā". Taču uzsvērts, ka Kažociņam šī pilsonība nepieciešama, jo viņš ir Ministru prezidenta padomnieks korupcijas apkarošanas jautājumos un viņam ir nepieciešama pirmās kategorijas pieeja valsts noslēpumiem.
Latvijas likumi paredz, ka šādu pieeju var saņemt tikai Latvijas pilsonis. Anotācijā norādīts, ka Kažociņš savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju un savu "attieksmi pierādījis, aktīvi piedaloties latviešu organizāciju, kā arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS)izveidē un attīstībā". 1992.gadā viņš kā Lielbritānijas armijas virsnieks organizēja pirmās ārvalstu mācības NBS spēkiem, savukārt 1994.gadā viņš kā pirmais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Baltijas valstīs būtiski veicināja Baltijas bataljona attīstību. Anotācijā norādīts arī tas, ka no 1994. līdz 1997.gadam Kažociņš pildīja NBS štāba priekšnieka vietnieka amatu un ir apbalvots ar pirmās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
