Saeima deputātu Jurašu izdod kriminālvajāšanai
Foto: LETA

Saeima ceturtdien, 31. janvārī, pieņēma lēmumu izdot parlamentārieti Juri Jurašu (JKP) kriminālvajāšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Par" Juraša izdošanu kriminālvajāšanai balsoja 73 deputāti, "pret" balsoja 17. Pats Jurašs balsoja "par" savu izdošanu, savukārt pārējie 15 JKP deputāti balsoja "pret"."Pret" balsoja arī divi "KPV LV" deputāti – Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs.

Jurašs pēc Saeimas balsojuma žurnālistiem teica, ka saviem kolēģiem pietiekoši saprotami un pārliecinoši paudis vēstījumu, aicinot viņus balsot par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.
Viņš pats balsojis "par", jo uzskata, ka tā būs viņa iespēja tiesā pierādīt savu taisnību. Uz jautājumu, kāpēc frakcija nav klausījusi viņa lūgumam, Jurašs skaidroja, ka viņš nevar ietekmēt frakcijas deputātu balsojumu, un tā ir katra paša izšķiršanās. "Es aicināju visus kolēģus balsot "par"," teica Saeimas deputāts.

Jurašs vēl domās, vai noliks deputāta mandātu. Viņš pieļāva, ka jau tuvākajās dienās paziņos savu lēmumu. Tāpat viņš atzina, ka ir ieinteresēts, lai lieta pēc iespējas ātrāk nonāk tiesā un tiek pieņemts objektīvs lēmums.

Vaicāts par procesa tālāko virzību un vai ir zināms, kad viņam varētu tikt uzrādīta apsūdzība, Jurašs sacīja, ka viņam tas nav zināms, nekādu aicinājumu ierasties prokuratūrā viņš nav saņēmis, līdz ar to viņam atliek gaidīt procesa virzītāja tālāko rīcību.

Jau ziņots, ka Jurašs, sākot debates par viņa izdošanu kriminālvajāšanai, aicināja kolēģus deputātus balsot tā, lai viņš varētu savu taisnību aizstāvēt tiesā, šādi aicinot Saeimas deputātus balsot par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Tribīnē kāpa arī Juraša partijas biedrs Krišjānis Feldmans (JKP). Viņš savā uzrunā asi vērsās pret Ģenerālprokuratūru, kura, kā uzsvēra deputāts, ar savu iesniegumu par Juraša izdošanu vēlējusies torpedēt valdības izveidošanu.

Feldmans akcentēja, ka Saeima nespriež tiesu. "Daudzi no jums pat divi plus divi nevar saskaitīt," ass bija deputāts. Viņš skaidroja, ka parlamentam ir jāvērtē, vai sabiedrības interesēs ir lielāks ieguvums izdot Jurašu tagad vai tad, kad beidzas viņa deputāta pilnvaras.

Kā nākamā debatēs piedalījās deputāte Linda Ozola (JKP). Viņa atzina, ka deputātiem tuvākajā laikā būs jāvērtē, vai šī nebūtu nepieciešams rosināt grozījumus likumos, lai atceltu deputātu imunitāti. Deputāte sacīja, ka iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdēs nesaņēma virkni atbilžu uz jautājumiem saistībā ar Juraša lietu. Parlamentāriete uzsvēra, ka viņa balsos pēc savas sirdsapziņas.

21. janvārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ar deviņām balsīm "par" un ar četrām balsīm "pret" atbalstīja iesniegto lēmumprojektu un virzīja jautājumu par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai izlemšanai Saeimā.

Saeimas tribīnē pēc Ozolas kāpa deputāts Andrejs Judins (JV), kurš pieteica, ka runās vispārīgi nevis par konkrētu lietu. Parlamentārietis pauda sarūgtinājumu par to, cik daudz laika viņam bijis jāpatērē, lai uzzinātu vairāk par šo lietu. Viņš cīnījies ar Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, lai varētu uzzināt vairāk, un tas prasījis daudz laika. Pēc šīs pieredzes viņam ir ieteikumi, lai efektīvāk risinātu jautājumu.

Judins uzsvēra, ka Saeima nav tiesa un tai nav jāanalizē nozieguma sastāvs. Saeimas deputātu uzdevums ir reaģēt uz apgalvojumiem, ka lieta ir politiski vai kā citādāk motivēta. Saeimai ir jāuzdod jautājumi, vai un kādi tam ir fakti. Ja šādu faktu ir daudz un ir pamats domāt par politisku motivāciju, tad jābalso pret. Judins uzsvēra, ka "jāslēdz ārā emocijas". Saeimas deputāts kolēģiem sacīja, ka aizvien ir daudz neatbildētu jautājumu. Ja lieta tiks apturēta, tad rodas sajūta, ka prokuratūra ir angažēta un nebūs iespējams pārbaudīt šos apgalvojumus.

Iepazīstoties ar tiem materiāliem, ar kuriem Jurašam bija iespēja iepazīties, viņš sapratis, ka ir abu pušu apgalvojumi, bet starp tiem abiem ir pretruna, un rodas jautājums – kam ticēt? Politiķis pieļāva, ka, ja viņa rīcībā būtu operatīvā lieta, kas minēta par pamatu kriminālprocesam, tad 15 minūtēs varētu noskaidrot kuram taisnība. Taču šajā situācijā, kāda ir patlaban, balsojot pret izdošanu, būs nenoteiktība. Viņa ieskatā pārbaudīt faktus –, piemēram, datumus un parakstus - izdarāms darbs, un to var izdarīt tiesa.

"Mums nav cita varianta kā balsot par izdošanu, neatkarīgi no tā, kam ticam vairāk. Kad lieta tiks izskatīta, mums būs iespēja iepazīties ar rezultātiem. Turklāt tā nebūs viena tiesa – tās noteikti būs visu instanču tiesas," pauda Judins. "Lai cik tas nebūtu sāpīgi, mums jāizpilda savs darbs un mūsu darbs ir nelikt šķēršļus prokuratūrai un tiesai izpildīt savu darbu," sacīja deputāts.

Viņš arī pauda cerību, ka prokuratūra jau nākamajā nedēļā vai pēc divām nedēļām nodos lietu tiesai, jo viņam radusies izpratne, ka, lūdzot izdošanu, visi pierādījumi, lai lietu sūtītu uz tiesu.

"KPV LV" Saeimas deputāts Aldis Gobzems Jurašu nosauca par "nacionālo buržuju" un pārmeta viņam, ka laikā, kad viņš strādāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), biroja rīcībā iegūtas sarunas "nogulējušas plauktā". Tāpat Gobzems norādīja uz to, ka Juraša sieva strādā Rīgas brīvostas pārvaldē. "Lai aizstāv sevi tiesā un pierāda, ka nemelo," noslēgumā noteica Gobzems.

Savukārt Sandis Riekstiņš (JKP) pārmeta Gobzemam, ka viņš pats dzīvo bez bankas kontiem, jo uzticas sievai, un par to sarkstot arī viņa partijas biedri. Riekstiņš stāstīja par savu pieredzi, kad vērsies KNAB par konkrētām lietām, ar vārdiem uzvārdiem. Viņa pieredze neesot bijusi laba un viņš sapratis, ka "KNAB vairs nav ko meklēt". Runa esot par laiku, kad Jurašs darbu KNAB jau bija atstājis, konkretizēja Riekstiņš. Viņš aicināja balsot pēc savas sirdsapziņas, piebilstot, ka liela daļa deputātu pat nav iepazinušies ar šo lietu.

Deputāte Anete Muižniece (JKP) sacīja, ka jau ir pamatoti juridiskie aspekti, kāpēc JKP uzskata, ka lūgumu par Juraša izdošanu par nepamatotu un par klaju vēršanos pret kolēģi. Tāpēc viņa aicināja paraudzīties uz šo jautājumu no cita skatu punkta, proti, katram pašam būtu jāatbild uz jautājumu kāda valsts ir Latvija, cik tiesiska tā kļuvusi kopš 100 gadu senas pagātnes.

Muižniece atgādināja, ka Satversmes veidotāji ļoti skaidri un ne bez iemesla nolēmuši, ka Saeimai jābūt tai, kas lems par savu biedru izdošanu vai neizdošanu. Viņa sacīja, ka jau toreiz Satversmes veidotāji apzinājās, ka Saeima nav tiesa, un deputātiem nāksies lēmumu pieņemt, balstoties uz izjūtām, godaprātu un sirdsapziņu.

Evita Zālīte (JKP) debatēs pauda, ka balsos pēc sirdsapziņas, bet zina, ka liela daļa balsos par izdošanu. Viņa noteica, ka, ja deputātiem ir pārliecība, ka jābalso par, tad lai viņi balso "par".

Savukārt Juta Strīķe (JKP) uzsvēra, ka ierosinājums izdot kriminālvajāšanai Jurašu nebija par Jurašu, bet gan par valdību, par valdības izveidošanu. Strīķe bija pārliecināta, ka valdības veidošanas procesā darbinātas troļļu fermas, veidotas viltus ziņas, kā arī "pirkti visi žurnālisti, kurus var uzpirkt". Neskatoties uz visiem centieniem, valdība izveidota. "Nekas jums nesanāca," mazliet triumfiāli noteica Strīķe. "Tagad tas nav balsojums par Juri, tas ir balsojums par mums," sacīja Strīķe.

Tribīnē kāpa arī tieslietu ministrs, JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns. Viņš uzsvēra, ka debatēs piedalās tieši kā tieslietu ministrs. "Mans pienākums, mūsu visu pienākums šeit, varbūt pat karojot, ir saprast, kāds tiesiskums ir Latvijā un kādam tam ir jābūt," uzsvēra ministrs.

Kā norādīja Bordāns, viņam ir zināmi kādi apstākļi, kas norāda uz to, ka šī ir politiski motivēta krimināllieta un uz Saeimu virzīta tieši politisku motīvu dēļ. Ministrs izteica cerību, ka kādreiz Juridiskajā fakultātē Juraša gadījums tiks mācīts kā paraugs, kā vajag iestāties par tiesiskumu.

Tikmēr deputāts Reinis Znotiņš (JKP) neslēpa savu sašutumu, ka ar Juraša lietas materiāliem ir iepazinušies tikai nedaudz vairāk nekā 30 deputāti. Viņš aicināja kolēģus deputātus apdomāties, vai Juraša lieta neatgādina politisku pasūtījumu.

Arī parlamentārietis Juris Rancāns aicināja pārējos deputātus aizdomāties par apsūdzības absurdo raksturu, aicinot balsot "pret".

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu.

Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP).

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.

Kā ziņots, Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot.

Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša izteikumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts drošības dienests Ģenerālprokuratūra KNAB
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form