Delfi

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē trešdien notika plašas diskusijas par vārda "genocīds" lietošanu attiecībā uz PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu 1932. un 1933.gadā un šā vārda iekļaušanu Saeimas deklarācijas projektā "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu".

Priekšlikumu tā dēvēto golodomoru dēvēt par genocīdu komisijā iesniedz deputāts Uldis Grava (JL), kurš norādīja, ka arī citas valstis, nosodot golodomoru Ukrainā, lietojušas jēdzienu "genocīds''.

"Neviens nav no šā vārda izvairījies [...] šis ir viens dziļi morāls jautājums," uzsvēra Grava.

Vārdu "genocīds" savās deklarācijās par represijām pret Ukrainu iekļāvusi arī Lietuva un Igaunija.

Saeimas deputāte Sandra Kalniete norādīja, ka, neatbalstot Gravas priekšlikumu, "mēs izkrītam no Baltijas konteksta".

Grava arī uzsvēra, ka vārda "genocīds" nelietošana varētu graut Latvijas starptautisko prestižu un liecināt, ka Latvija nostājas Krievijas pusē.

Savukārt Saeimas deputāts Artis Pabriks uzskata, ka iekļaut šādu vārdu deklarācijā nevajadzētu, jo jēdzienam "genocīds'' nav atrasts vienots skaidrojums, kā arī šāda deklarācija varētu radīt problēmas mūsu valstij, piemēram, attiecībās ar Turciju, kas ir labs Latvijas sabiedrotais NATO.

Pabriks arī pauda bažas, ka pēc šādas deklarācijas pieņemšanas arī citas tautas, piemēram, armēņi varētu lūgt Latvijai pieņemt līdzīgas deklarācijas attiecībā uz viņiem.

Pabriks aicināja pieņemt "pietiekami stipru deklarāciju", kas apmierinātu Ukrainu, bet neizaicinātu citas valstis. Pabriks izteica priekšlikumu iekļaut deklarācijā tekstu, ar kuru tiek atzītas Ukrainas tiesības dēvēt golodomoru par genocīdu. Šis priekšlikums Saeimas ārlietu komisijā tika arī atbalstīts.

Arī Ārlietu ministrijas pārstāvis Edgars Skuja sacīja, ka šis jautājums politiski skar "ļoti jūtīgu tēmu". Un līdzīgu traktējumu var prasīt arī armēņi, kā arī tas var sarežģīt Latvijas attiecības ar Turciju, kā tas jau ir noticis Polijas gadījumā.

Lai arī Gravas priekšlikums komisijā neguva vairākuma atbalstu, ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) prognozēja, ka par šo jautājumu būs plašas diskusijas Saeimā.

Jau ziņots, ka Saeimā ir sagatavota deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu".

Deklarācijā Saeima atsaucas uz Ukrainas aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai publiski nosodīt 1932. un 1933.gadā staļiniskā režīma izraisīto badu (golodomoru) Ukrainā, kas tika izraisīts, konfiscējot iedzīvotājiem labību, kā dēļ bojā gāja piektā daļa Ukrainā dzīvojošo.

Golodomors bija vērsts pret Ukrainas tautu, jo tika aizliegta iedzīvotāju izbraukšana no bada skartajiem apgabaliem, bet uz bada iztukšotajiem ciemiem un pilsētām organizēti un masveidā tika pārvietoti iedzīvotāji no citām PSRS teritorijām, kā arī līdztekus tika nīdēta ukraiņu valoda, kultūra un reliģija.

Latvijas Saeima pievienojas Igaunijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Lietuvas, Gruzijas, Polijas un citu pasaules valstu paustajam golodomora vērtējumam, nosodot staļiniskā režīma noziedzīgās darbības 1932. un 1933.gadā, un atzīst golodomoru par staļiniskā režīma apzināti īstenotu teroru pret Ukrainas tautu.

Saeima arī izsaka līdzjūtību Ukrainas tautai saistībā ar 1932. un 1933.gada golodomora izraisītajiem traģiskajiem notikumiem un godina bojāgājušo piemiņu, un aicina neaizmirst viņu ciešanas un pārdzīvojumus saistībā ar gadsimtiem ilgo tradīciju, garīgās kultūras un etniskā savdabīguma graušanu.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form