Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas precizē applūstošo teritoriju formulējumu un paredz atsevišķos gadījumos atļaut ēku būvniecību.
Grozījumi aizsargjoslu likumā tika sagatavoti saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas atzina par Satversmei neatbilstošu būvniecību vairākās applūstošajās vietās.

Likuma grozījumi precizē applūstošo teritoriju formulējumu. Par applūstošu teritoriju turpmāk uzskatīs ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Applūstošajās teritorijās būs iespējams būvēt īslaicīgas lietošanas būves, būs iespējama mazēku būvniecība, esošo būvju renovācija, kultūras pieminekļu restaurācija, transporta un elektronisko sakaru tīklu būve un maģistrālo cauruļvadu būvniecība, enerģijas pārvades un sadales objektu būvniecība, valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecība.

Gar ūdensobjektiem ar palieni virszemes ūdensobjektu aizsargjosla pilsētās un ciemos būs nosakāma visas palienes platumā, bet vietās, kur iepriekšējās būvniecības dēļ ir izmainīts palienes reljefs, - palienes platumā ne mazāk kā līdz norobežojošai būvei (ceļam, polderim, aizsargdambim).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!