Satversmes aizsardzības birojam (SAB) būs izziņas tiesības tikai attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības iestādēs, kā arī gadījumos, kad atsevišķu izmeklēšanas darbību veikšanu konkrētā krimināllietā uzdevis ģenerālprokurors, paredz Saeimas šodien konceptuāli atbalstītie grozījumi SAB likumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
SAB darbības parlamentāro kontroli veic Saeima. Likuma izmaiņas nosaka, ka Nacionālās drošības komisija (NDK) izvērtē un akceptē SAB budžeta projektu, priekšlikumus par biroja struktūru, amatiem, darba samaksu un apstiprina tā nolikumu, kā arī noklausās biroja direktora ziņojumus un pārskatus, izskata priekšlikumus un sniedz savu atzinumu par SAB darbinieku iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

Par SAB direktoru var būt persona, uz kuru neattiecas Valsts drošības iestāžu likuma 18.pantā noteiktie ierobežojumi un kurai ir augstākā izglītība, vismaz trīs gadu darba pieredze amatā, ne zemākā kā Latvijas valsts drošības iestādes vai dienesta vadītājs vai viņa vietnieks, un kura ir saņēmusi pirmās pakāpes speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem, paredz likumprojekts.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form