Grozījumi arī paredz, ka "valsts pensijas apmērs pārskatāms reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss ir mazāks par ciparu "1", valsts pensijas pārskatītas netiek. Ministru kabinets nosaka valsts pensiju pārskatīšanas nosacījumus un kārtību."
Likuma grozījumi stājas spēkā šā gada 1.aprīlī, kad bija iecerēta pavasara indeksācija.
Grozījumu pretinieki norādīja, ka izmaiņas pensiju sistēmā varēs novest pie tā, ka cilvēki zaudēs motivāciju maksāt sociālo nodokli un cilvēki biežāk piekritīs "aplokšņu algām". "Sabiedrības citai politikai" līderis Aigars Štokenbergs aicināja apdomāties un to noraidīt, jo likumprojekts skar 100 000 cilvēku, turklāt atsevišķi piemēri, tostarp "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika alga parāda, ka valsts var atrast naudu dažādiem izdevumiem, ja ir vēlme. Savukārt līdzšinējās opozīcijas un nākamo valdību veidojušās partijas "Jaunais Laiks" vadītāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka šobrīd lēmums neindeksēt pensijas pieņemts, lai pēc tam nebūtu "jāņem nost", ko nāktos darīt, pasliktinoties budžeta stāvoklim. Turklāt, ja likums netiks pieņemts jau aprīlī kavēsies pensiju izmaksa.
Jau vēstīts, ka pensiju indeksāciju līdz šim likumā noteiktajā kārtībā centās saglabāt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču sarunās par jaunās koalīcijas izveidi labklājības ministra amata kandidāts Uldis Augulis (ZZS) piekritis, ka pensijas šogad netiks indeksētas, bet tās arī netiks samazinātas.
Jau iepriekš aprēķināts, ka, neindeksējot pensijas, valstij šogad izdotos ietaupīt aptuveni 10 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
