VALĒRIJS AGEŠINS, Liepājas 2.vidusskolas pasniedzējs, dzimis 1972.gadā, Kaļiņingradas Valsts universitātē ieguvis vēstures pasniedzēja specialitāti (1994), Latvijas Universitātē - pedagoģijas maģistra grādu (1998), Baltijas Krievu institūtā - jurista kvalifikāciju (2002).

Agešins ir pasniedzējs Baltijas Krievu institūta Liepājas nodaļā, Liepājas domes sabiedriskās saskaņas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Sociālās un nacionālās integrācijas centra Konsultatīvās padomes loceklis. Neprecējies.

ANDREJS ALEKSEJEVS, a/s "Laima" pārdošanas pārstāvis, Jelgavas domes deputāts, dzimis 1966.gadā, 1988.gadā beidzis Uļjanovskas augstāko tanku komandēšanas skolu. Precējies.

ALEKSANDRS BARTAŠEVIČS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1965.gadā Rēzeknē, 1990.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženiera celtnieka specialitāti.

Sabiedriskās organizācija "Kustība par neitralitāti" priekšsēdētājs,

Atklātā sabiedriskā fonda "Draudzības un sadarbības fonds" valdes priekšsēdētāja vietnieks, partijas "Līdztiesība" republikāniskā centra loceklis.

Strādājis Rēzeknē celtniecības uzņēmumā par meistaru, 5. un 6.Saeimas deputāts.

Precējies, dēls Vladislavs.

MARTIJANS BEKASOVS - 7.Saeimas deputāts, dzimis 1949.gadā Rēzeknes rajonā,beidzis Minskas augstāko PSRS IeM augstskolu, kur studējis tiesību zinātnes (1983).

Atvērtā sabiedriskā derīgo iniciatīvu atbalsta fonda "Integrācija" prezidents, Baltijas Antikriminālā un antiteroristiskā biroja valdes loceklis, Latvijas sabiedriskā fonda "Pateicība" valdes loceklis, Latvijas

Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks, Sabiedriskā fonda "Draudzība un sadarbība" valdes loceklis.

Darbojies PSKP, kustībā "Līdztiesība", Latvijas Sociālistiskajā partijā.

Bijis Rēzeknes pilsētas un rajona izpildkomitejas Iekšlietu daļas priekšnieks, Augstākās padomes deputāts frakcijā "Līdztiesība" (1990-1993),

5. un 6.Saeimas deputāts. Precējies.

Prese vairākkārt ziņojusi par viņa konfliktiem ar iereibušiem paziņām Latgales pusē.

VLADIMIRS BUZAJEVS, Rīgas domes deputāts, dzimis 1951.gadā Krievijā, beidzis Latvijas Valsts universitāti, kur studējis fiziku (1973). Strādājis Valsts ģeoloģijas dienestā. Aktīvi darbojies Interfrontē.

Precējies.

BORISS CILEVIČS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1956.gadā Daugavpilī, beidzis Latvijas Valsts universitāti (LVU), kur studējis fiziku (1978).

Bezpeļņas SIA "Pedagoģisko un sociālo pētījumu centrs "Baltijas insaits"" zinātniskais konsultants. Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" koordinācijas padomes loceklis, Draudzības un sadarbības fondapadomes loceklis, Daugavpils cilvēktiesību informatīvā centra domes loceklis.

Strādājis rūpnīcā "Alfa" (1987-1988), LVU Matemātikas un informātikas institūtā (1988-1993).

Precējies, meita Jevgeņija, dēls Leonīds.

OĻEGS DEŅISOVS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1966.gadā, 1990.gadā beidzisRīgas Medicīnas institūtu ārstniecības specialitātē.

Latvijas jaunatnes sociālā atbalsta fonda prezidents.

Strādājis par ķirurgu P.Stradiņa slimnīcā, Bulduru slimnīcā, medicīnas sabiedrībā "Rūpes", bijis 6.Saeimas deputāts.

Precējies. Vairākas reizes sodīts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

SERGEJS FJODOROVS, Viļānu 41.arodvidusskolas direktora vietnieks, dzimis 1956.gadā. 1978.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (lauksaimniecības inženieris mehāniķis), 1988.gadā - Pleskavas Valsts pedagoģisko institūtu (bioloģija).

ALEKSANDRS GOLUBOVS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1959.gadā, 1982.gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu (ārstniecība).

Kārsavas slimnīcas otolaringologs. Bijis Ludzas rajona padomes deputāts, 6.Saeimas deputāts. Precējies, dēli Gļebs un Aleksandrs.

JĀNIS JURKĀNS, 7.Saeimas deputāts, frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" vadītājs, dzimis 1946.gadā Rīgā, 1974.gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti (LVU) (filologs, angļu valodas speciālists).

Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdzpriekšsēdētājs,

Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs, Baltijas stabilitātes fonda valdes loceklis (Latvija), s/o "Latvijas Ārpolitikas biedrība" valdes loceklis,sporta sabiedriskās organizācijas "Tenisa klubs "Prezidents"" valdes loceklis.

Bijis arī PSKP biedrs.

Strādājis par pasniedzēju LVU. No 1977. līdz 1988.gadam strādājis dažādosamatos (slīcēju glābšanas stacijā, krāsotājs u.c.), bijis Latvijas Tautasfrontes Ārējo sakaru komitejas referents (1988-1990), Augstākās padomes deputāts (1990-1993), ārlietu ministrs, 1992.gadā demisionējis. 5. un 6.Saeimas deputāts.

Precējies otrreiz - sieva Ilze Jurkāne, dēli Dāvids, Jānis.

1998.gadā Jurkāns Maskavā tikās ar partijas "Mūsu mājas - Krievija" priekšsēdētāju Viktoru Černomirdinu.

Savukārt 2002.gada septembrī Jurkāns Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kļūstot par trešo Baltijas valstu politiķi, kas ticies ar Krievijas līderi.

NIKOLAJS KABANOVS, laikraksta "Vesti Segodņa" publicistikas nodaļas vadītājs, dzimis 1970.gadā, vidējo izglītību ieguvis Rīgas 47.vidusskolā.

Precējies.

VALĒRIJS KARPUŠKINS, laikraksta "Čas" sporta nodaļas vadītājs, dzimis 1949.gadā, 1986.gadā beidizs LVU, kur studējis žurnālistiku, 1972.gadā -Rīgas Politehnisko institūtu (inženieris mehāniķis).

Precējies.

ANDREJS KLEMENTJEVS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1973.gadā, 1998.gadābeidzis Rīgas Aviācijas universitāti, kur studējis ekonomikas zinātnes.

Partijas "Līdztiesība" republikāniskā centra loceklis.

Strādājis rūpnīcā, sanitārtehniķis, sociālās apdrošināšanas inspektors, strādājis policijā, Rīgas pilsētas konvoja rotā, IeM uzņēmuma "Apsardze" speciālajā rotā, Kriminālpolicijas inspektors. Precējies.

ANATOLIJS MACKEVIČS, Daugavpils 16.vidusskolas skolotājs, dzimis 1956.gadā, 1979.gadā absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu, 1998.gadā Latvijas Universitātē ieguvis pedagoģijas maģistra grādu.

Bērnu un jauniešu centra "Jaunība" skolotājs, 7.Saeimas deputāta palīgs, Daugavpils domes talantīgo bērnu atbalsta fonda komisijas loceklis.

Precējies.

PĀVELS MAKSIMOVS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1944.gadā, 1967.gadā beidzis Maskavas Baumaņa augstāko tehnisko skolu, inženieris mehāniķis.

Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Aktīvi iesaistījies konfliktā starp divām vecticībnieku draudzēm.

Neievērojot pretkorupcijas likumu, bija noslēdzis darba līgumu ar SIA "Latvijas panorāma", kas izdod krievu valodā iznākošo laikrakstu "Panorama Latvii", un pārstāvēja šo avīzi tiesas prāvās. Atraitnis.

VITĀLIJS ORLOVS, SIA "Elpils" menedžeris, ārsts konsultants, dzimis 1964.gadā, 1993.gadā absolvējis Latvijas Medicīnas akadēmiju. Šķīries.

JAKOVS PLINERS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1946.gadā Rēzeknē, Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā 1970.gadā ieguvis bioloģijas un ķīmijas skolotāja specialitāti, Latvijas Universitātē 1997.gadā ieguvis pedagoģijas doktora grādu.

Latvijas Privātskolu asociācijas priekšsēdētāja vietnieks, atklātā sabiedriskā fonda "Vecāki-bērniem" prezidents, Tautas Saskaņas partijasdomes loceklis.

Strādājis par skolotāju, skolas direktoru, Talsu rajona izglītības nodaļas vadītāju, bijis Izglītības ministrijas Skolu valdes vadītāja vietnieks (1983-1993), Rīgas domes deputāts (1997).

Precējies, meitas Elana un Gaļina.

Aicinājis protestēt pret pāreju uz mācībām latviešu valodā, izteicies,ka "Maķedonijā arī viss sākās ar mācību pārtraukšanu universitātē, kurāmācības notika albāņu valodā".

Galvojis par Rucavas gaļas kontrabandas lietā apsūdzēto uzņēmēju Aleksandru Basu.

IVANS RIBAKOVS, Rēzeknes 2.vidusskolas direktors, Rēzeknes domes deputāts,dzimis 1960.gadā, 1982.gadā beidzis Daugavpils pedagoģisko institūtu (matemātika un fizika).

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, Rēzeknes jahtu sportakluba valdes loceklis. Precējies.

VJAČESLAVS STEPAŅENKO, SIA "TEM TV" jurists, dzimis 1977.gadā, 2001.gadābeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Neprecējies.

JURIS SOKOLOVSKIS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1976.gadā, 1999.gadā beidzis Baltijas Krievu institūtu, kur studējis tiesību zinātnes, 2001.gadā Transporta un sakaru institūtā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu. Neprecējies.

IGORS SOLOVJOVS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1942.gadā, 1976.gadā beidzisRīgas Politehnisko institūtu inženiera mehāniķa specialitātē.

Draudzības un sadarbības fonda valdes priekšsēdētaja vietnieks, Tautas saskaņas partijas domes loceklis.

Precējies, meita Aleksandra.

DAINIS TURLAIS - Starptautiskās asociācijas "Eiropa 2000" Latvijas nacionālās nodaļas valdes loceklis, dzimis 1950.gadā Madonā, beidzis Ļeņingradas augstāko kara skolu (1973), Frunzes Kara akadēmiju (1985), Ģenerālštāba kara akadēmiju (1992).

Starptautiskās asociācijas cīņai pret narkobiznesu un narkomāniju prezidenta padomnieks, Latvijas nacionālās nodaļas direktors.

Bijis demokrātiskās partijas "Saimnieks", "Latvijas Ceļa", partijas "Mūsu Latvija", šobrīd Tautas saskaņas partijas biedrs.

Dienējis Afganistānā, bijis Latvijas Aizsardzības spēku komandieris (1992-1994), Valsts prezidenta padomnieks aizsardzības jautājumos (1994-1995), 6.Saeimas deputāts, Latvijas Volejbola federācijas prezidents.

Andra Šķēles valdībā iekšlietu ministrs (1995-1997).

Apbalvots ar Tautu Draudzības ordeni (ko pasniedzis Afganistānas līderis Nadžibulla), Sarkanās Zvaigznes ordeni, Francijas NacionālāNopelnu ordeņa lielvirsnieka krustu.

1997.gadā pēc Talsu traģēdijas demisionē.

Precējies, dēls Gints, meita Daina.

ANDRIS TOLMAČOVS, i/u "Tolan" direktors, dzimis 1973.gadā, vidējo izglītībuieguvis Olaines 2.vidusskolā.

Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Olaines nodaļas koordinators, SIA "L - treiding" pārdošanas speciālists, Olaines domessociālo jautājumu komisijas loceklis, revīzijas komisijas loceklis. Precējies.

2002.gada rudenī olainiešu vārdā iesniedz tiesā prasību pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, prasot veikt atkārtotu ietekmes uz vidi novērtējumu par bīstamo atkritumu dedzināšanas iekārtas būvi.

JĀNIS URBANOVIČS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1959.gadā, 1982.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot inženiera hidrotehniķa specialitāti.

Tautas saskaņas partijas domes loceklis, valdes priekšsēdētājs, apvienības"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" koordinācijas padomes loceklis, s/o "Baltijas Forums" uzraudzības padomes priekšsēdētājs, Draudzības un sadarbības fonda padomes priekšsēdētājs.

Bijis 5. un 6.Saeimas deputāts, Latvijas Privatizācijas aģentūras (LPA)padomes loceklis (1996).

Precējies, meita Ieva.

1996.atklājies, ka Urbanovičs saņēmis 42 000 latu kredītu Alejas komercbankā, kas vēlāk atzīta par maksātnespējīgu. Urbanovičs šo suumu neuzrādīja savā ienākuma deklarācijā.

1998.gadā ar Krievijas partijas "Jabloko" priekšsēdētāju Grigoriju Javlinski Maskavā paraksta Tautas saskaņas partijas un "Jabloko" memorandu,kura mērķis ir uzlabot attiecības starp Latviju un Krieviju.

2001.gadā netālu no Rēzeknes Verēmu pagastā ceļ savrupmāju. Oficiāli toceļ uz zemes, kas pieder Urbanoviča sievai Ritai un māsai Marijai Ločmelei.Tomēr vietējie apgalvo, ka māja reāli piederēs Urbanovičam. Tiek u zsākta Urbanoviča ienākumu deklarācijas pārbaude.

ALEKSEJS VIDAVSKIS, Daugavpils domes deputāts, dzimis 1943.gadā Daugavpilī, 1975.gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu.

Daugavpils pilsētas partijas priekšsēdētājs, SIA kopuzņēmuma "LatRosTrans", direktors.

Bijis PSKP biedrs, valsts uzņēmum "Dauteks" direktora vietnies (1975-1987), Augstākās padomes deputāts "Līdztiesības" frakcijā. Daugavpils izpildkomitejas priekšsēdētājs (1990-1992), Daugavpils domes priekšsēdētājs (1994-2001).

Precējies, meitas Vita un Iveta.

1996.gadā Daugavpils apvienotā arodbiedrību padome sāk vākt Daugavpils iedzīvotāju parakstus par Vidavska kandidēšanu uz šo amatu nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Saskaņā ar jauno vēlēšanu likumu Vidavskim navtiesību kandidēt uz šo amatu kā personai, kas pēc 1991.gada 13.janvāra nav izstājusies no komunistiskās partijas. Vidavskis kandidē un tiek ievēlētspar Daugavpils mēru, bet Vidavska lietā par vēlēšanu likuma pārkāpumiem pēcvairāku tiesnešu atteikšanās lietu skatīt pieņemts lēmums izbeigt tiesvedību.

Pirms 2001.gada pašvaldību vēlēšanām Vidavskis dibina Daugavpils pilsētas partiju.

Informācijas sagatavošanā izmantotas Centrālās vēlēšanu komisijas un datubāzes "X-faili" (http://www.x-faili.lv) ziņas.

Source

BNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus