AINĀRS BAŠTIKS, Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs, dzimis 1958.gadā, 1999.gadā Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu vēsturē.

AINĀRS ŠLESERS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1970.gadā Rīgā (līdz 1992.gadam uzvārds Leščinskis), Rīgas industriālajā institūtā apguvis stanču un presformu ražošanu (1989), mācās Latvijas Kristīgajā akadēmijā.

Šlesers ir Latvijas Pirmās partijas valdes loceklis, Jaunās Kristīgās partijas valdes loceklis, s/o "Par garīgo atdzimšanu Latvijā" valdes loceklis, Baltijas stabilitātes fonda valdes loceklis.

Kopš dibināšanas darbojies Jaunajā partijā.

Šlesers ar biznesu sāk nodarboties 1988.gadā, ir SIA "Dressmann Baltija" direktors (1995), SIA "Varner Baltija" direktors un līdzīpašnieks (1995), "Varner Hakon Invest" prezidents un direktors (1996).

Bijis ekonomikas ministrs Viļa Krištopana valdībā (1998-1999).

Žurnāla "Klubs" sarakstā minēts 100 Latvijas miljonāru skaitā.

Precējies, sieva Inese Šlesere strādā Tieslietu ministrijā. Apprecoties ar Šleseri, Ainārs Leščinskis pieņēmis sievas uzvārdu. Dēli Edvards un Ričards.

1998.gadā atklātībā parādās informācija, ka 1986.gadā pret Aināru Leščinski bijusi ierosināta krimināllieta par šaujamieroču vai munīcijas realizēšanas noteikumu pārkāpšanu. Krimināllieta izbeigta, un 16 gadus vecais jaunietis nodots sabiedriskajā galvojumā.

Par folkloru kļuvis Šlesera teiciens "skaistums nāk no iekšām", kad žurnāls "Rīgas Laiks" publicē nesaīsinātu un nerediģētu interviju ar viņu.

ĒRIKS JĒKABSONS, Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs, dzimis 1959.gadā, 1994.gadā Čikāgas Luterāņu teoloģijas seminārā ieguvis teoloģijas maģistra grādu.

Jēkabsons ir arī s/o "Par garīgo atdzimšanu Latvijā" valdes priekšsēdētājs.

Bijis mācītājs, 2002.gadā kļūst par jaundibinātās Latvijas Pirmās partijas jeb mācītāju partijas priekšsēdētāju.

1987.gadā, VDK vajāts, Jēkabsons izraidīts no PSRS, viņam atņemta PSRS pilsonība. Latvijā atgriezies 2001.gadā. Šķīries, ir trīs dēli.

Jēkabsona kļūšanu par LPP priekšsēdētāju sākotnēji apgrūtina dokumentu kavēšanās, kas apstiprina viņa atteikšanos no ASV pavalstniecības.

12.jūlijā Jēkabsons saņem Latvijas pilsoņa pasi.

OSKARS KASTĒNS, Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja vietnieks, dzimis 1971.gadā, 1995.gadā absolvējis Latvijas Universitāti, kur apguva latviešu valodas un literatūras un audzināšanas darba metodiku.

Kastēns ir Latvijas sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas valdes loceklis, Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedrs, Valstiskās un privātās partnerības asociācijas biedrs.

Strādājis Latvijas Televīzijā. Precējies. Sieva Nelda Kastēna un meita Alise.

PAULIS KĻAVIŅŠ, Latvijas Kristīgā radio producents, dzimis 1928.gadā Abrenes apriņķa Rugājos, vidējo izglītību ieguvis Lībekas Latviešu ģimnāzijā (1949), studējis Bonnas universitātes Teoloģijas fakultātē.

Kļaviņš ir Jāņa Čakstes veicināšanas fonda valdes loceklis, misijas "Pakāpieni" padomes loceklis, Latvijas Pirmās partijas valdes loceklis.

Bez Latvijas Pirmās partijas darbojies arī Kristīgo demokrātu savienībā (KDS).

Kļaviņš 1944.gada augustā Rīgā iesaukts gaisa spēku izpalīgos Vācijas armijā, oktobrī no Liepājas pārvests uz Vāciju, bet 1945.gada aprīlī nokļuvis amerikāņu gūstā, nometnē Francijā, trimdas baptistu garīdznieks.

Strādājis Internacionālajā kristīgajā misijā komunistu pārvaldītajās zemēs (ICMCW, centrs Šveicē) (1970-1992). Vācijā 20 gadu strādājis "Gaismas akcijā". Akcijas ietvaros rūpējas par cietumnieku sarakstu izvešanu no PSRS, par reliģisku matriālu nogādāšanu adresātiem, uzturēja sakarus ar represētājiem Latvijā un viņu ģimenēm, nogādāja ziedojumus vajāto kristiešu ģimenēm.

Latvijā atgriezies 1992.gadā, gadu vēlāk ievēlēts par KDS priekšsēdētāju. 1993.gadā demisonējis no Totalitārisma seku dokumentācijas centra (TSDC) vadītāja amata, kā vienu no motīviem minot ievēlēšanu ar KDS priekšsēdētāju, bet nenoliedzot, ka ir arī politiski motīvi.

Bijis 6.Saeimas deputāts, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs (1997-1998). Apbalvots ar 5.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Precējies, dēli Matīss, Vilis, Dāvids, meitas Rudīte, Ieva, Liene, Asnāte, Guna.

ARNOLDS LAKSA, uzņēmējs, dzimis 1963.gadā Salaspilī, 1998.gadā absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot ekonomikas bakalaura grādu.

Laksa ir SIA "Kapitāla virsotne" rīkotājdirektors, a/s "Latvijas Krājbanka" padomes loceklis, SIA "Babītes Hokeja halle" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Pirmās partijas valdes loceklis.

Laksa sācis darboties biznesā 1987.gadā, nodibinot kooperatīvu, 1991.gadā dibina auditorfirmu "Acs", bijis Latvijas mazā biznesa asociācijas prezidents (1992-1994), "Lainbankas" padomes priekšsēdētājs (1993-1995), UBB ("Union Baltic Bank in Riga") valdes priekšsēdētājs (1995-1997), Latvijas komercbanku asociācijas (LKBA) padomes loceklis, "Latvijas Krājbankas" prezidents (1997-2002), a/s "Staburadze" padomes loceklis (2000-2001),

Žurnāla "Klubs" sarakstā minēts 100 Latvijas miljonāru skaitā. Skolas laikā trenējies badmintonā un akadēmiskajā airēšanā, abos sporta veidos bijis Latvijas čempions jauniešu grupā. Precējies, dēli Renārs un Ivars, meita Dinnija.

2001.gada vidū Laksas negaidīti pārdod 350 000 jeb 3,84% "Latvijas Krājbankas" akciju Lielbritānijā reģistrētai firmai "Hafra Limited". Akcijas pārdod par 4,90 latiem, kas divreiz pārsniedz to tirgus cenu. Tas izraisa asas domstarpības ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš šo darījumu nosauca par naudas atmazgāšanu.

2002.gadā krājbankas prezidents Laksa iesniedz atlūgumu. Viņam joprojām pieder vairāk nekā 10% krājbankas akciju.

2002.gada 16.oktobrī Laksa vēršas Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu ierosināt krimināllietu pret bankas padomes priekšsēdi Ģirtu Rungaini, četriem "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnālistiem saistībā ar nepatiesu un nomelnojošu ziņu izplatīšanu un publicēšanu par darījumiem, kas veikti ar bankas finansu līdzekļiem.

Savukārt 21.oktobrī "Latvijas Krājbankas" vadība iesniedza lūgumu Ģenerālprokuratūrā un Latvijas Finansu un kapitāla tirgus komisijā izvērtēt, vai Laksa, būdams bankas prezidents, nav pārkāpis savas pilnvaras. Pēc paša Laksas vārdiem, tas ir saistīts ar kādu darījumu pirms diviem gadiem, kad Laksa bez saskaņošanas ar bankas kredītkomiteju parakstījis trasta līgumu ar kādu klientu par naudas līdzekļu vairāku miljonu latu apjomā uzticēšanu bankai ar konkrētu norādi, kam nauda pārskaitāma. Laksa uzskata, ka šis darījums nemaz neesot bijis jāsaskaņo ar kredītkomiteju, jo nauda neesot bijusi kredīts.

ANDREJS NAGLIS, a/s"Latvenergo" tehniķis-elektriķis, dzimis 1943.gadā Rēzeknes rajonā, Latvijas Republikāniskajā neklātienes lauksaimniecības tehnikumā apguvis lauksaimniecības elektrifikāciju (1973).

Līvānu Romas katoļu draudzes padomes priekšsēdētājs, darbojies Kristīgo Demokrātu savienībā, bijis 6.Saeimas deputāts.

1965.gadā sāk strādāt Daugavpils augstsprieguma elektroapakšstacijā, 1969.-1995.augstspriegumu tīklu Līvānu elektroapakšstacijas operators, aizgājis no darba pēc ievēlēšanas Saeimā.

Precējies, ir meita un dēls.

KRIŠJĀNIS PETERS, SIA "MB līzings" direktors, dzimis 1975.gadā, Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā ieguvis politoloģijas bakalaura grādu (1997).

Peters ir SIA autosalona "Favorīts" valdes priekšsēdētājs, SIA "Latvijas Vēstnesis" valsts pilnvarnieks, bijis 7.Saeimas deputāts. Darbojies Jaunajā partijā.

Precējies, dēls Francisks Jānis. Tēvs dzejnieks Jānis Peters.

JEVGENIJA STALIDZĀNE, 7.Saeimas deputāte, dzimusi 1944.gadā, 1968.gadā beigusi Rīgas Politehnisko institūtu siltuma un elektroenerģisko procesu automatizācijas specialitātē.

Stalidzāne ir Centrālās zemes komisijas locekle, Latvijas arodbiedrības savienības "Enerģija" priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Pirmās partijas valdes locekle.

Pirms Latvijas Pirmās partijas bijusi Jaunās partijas biedre.

Strādājusi par "Latvenergo" Dienvidu elektrisko tīklu arodbiedrības komitejas priekšsēdētāju. Precējusies.

INESE ŠLESERE, Tieslietu ministrijas bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskās vadības departamenta direktore, dzimusi 1972.gadā, 2002.gadā Latvijas Universitātē ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu.

No 2001.gada - tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ārštata padomniece adopcijas jautājumos.

Precējusies, vīrs Ainārs Šlesers. 1991.gadā ieguvusi titulu "Mis Latvija".

Informācijas sagatavošanā izmantotas Centrālās vēlēšanu komisijas un datu bāzes "X-faili" (http://www.x-faili.lv) ziņas.

Source

BNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus