Par likumprojektu nobalsoja 82 deputāti no visām frakcijām, pret bija "Par labu Latviju" (PLL) frakcijas vadītājs Edgars Zalāns, bet atturējās Jānis Klaužs (ZZS).
Ainārs Šlesers (PLL), kurš balsojumā nepiedalījās, izteica kritiku par likumprojektu: gan bažas par deklarācijās iekļauto datu drošību, gan aicinājumu celt deklarēšanās slieksni vismaz līdz 100 tūkstošiem latu vai arī likt deklarēties pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Savukārt Kārlis Šadurskis (V) par to ironizēja, sakot - ja Šlesers ir iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju arī par pagājušo gadu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), "tad it īpaši pēc visiem Neo skandāliem tā bija liela vieglprātība, varbūt labāk maksāt sodu par šī likuma pārkāpumu". Šadurskis arī uzsvēra, ka ir divas metodes, kā "norakt" sākumdeklarēšanos, un Šlesers abas arī piedāvājis: "Viena – deklarējamies no miljona, lai tas ir bezjēdzīgi, jo (..) visa pelēkā ekonomika paliek tur, kur ir, vai otra – deklarējas absolūti visi, tātad norok, neko nepieņem un rezultāts nemainās."
Ilze Viņķele (V) norādīja, ka korupcijas riski "ir nesalīdzināmi lielāks pilsoniskās un valstiskās apdraudējuma aspekts nekā Šlesera kunga rūpes par potenciālajiem caurumiem VID datu bāzēs".
Savukārt Igors Pimenovs (SC) aicināja atbalstīt likumprojektu, tomēr pauda bažas par prasību skaidrās naudas uzkrājumus virs 10 000 latu uz deklarēšanās brīdi ieskaitīt savā kontā. "Skaidras naudas ieguldīšana komercbanku kontos izskatās vienkārši kā komercbanku interešu lobēšana," sacīja deputāts. Viņš arī piedāvāja apsvērt iespēju, ka likumā jāparedz nepieciešamība deklarēt nevis fiziskas personas, bet gan ģimenes mantisko stāvokli, jo, piemēram, 10 000 latu uzkrājumu sadalot uz diviem, nevienam nebūtu jādeklarējas.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likuma projekta mērķis ir "konstatēt fizisko personu mantisko stāvokli uz 2012.gada 1.janvāra pulksten 00:00". Cilvēkiem, kuriem būs pienākums deklarēties likuma stāšanās brīdī, deklarācija būs jāiesniedz līdz 2012.gada 1.aprīlim, savukārt tiem, kas sasniegs deklarēšanai izvirzītos kritērijus vēlāk, mantiskais stāvoklis būs jādeklarē 30 dienu laikā kopš datuma, kad radies pienākums iesniegt deklarāciju.
Deklarācijas būs jāiesniedz visiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kurām izsniegta uzturēšanas atļauja un kuras ir Latvijas rezidenti nodokļu likuma izpratnē, un kuras atbildīs kādam no desmit kritērijiem. Deklarācija būs jāsniedz, ja personai ārzemēs pieder nekustamais īpašums vai kopīpašums, vai ir tiesības uz nekustamo īpašumu vai kopīpašumu.
Tāpat deklarācija būs jāsniedz personām, kurām ārvalstīs pieder sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis, neatkarīgi no tā vērtības. jādeklarē būs arī Latvijā vai ārvalstīs īpašumā iegūts transportlīdzeklis, kas nav reģistrēts Latvijā un kura vērtība pārsniedz 50 minimālās algas.
Deklarācija būs jāaizpilda arī, ja personas īpašumā ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū un to tirgus vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Tāpat deklarācija jāsniedz, ja personai pieder Latvijā nereģistrēti finanšu instrumenti vai kapitāla daļas, vai līdzdalības daļas komercsabiedrībās, vai kooperatīvo sabiedrību pajas Latvijā vai ārvalstīs, un šo finanšu instrumentu vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa uz 2012.gada 1.janvāri.
Jādeklarē būs arī skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumus, ja to kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā. Turklāt lielus skaidras naudas uzkrājumus personas varēs deklarēt, taču tad nāksies šo naudu ieskaitīt kādā Latvijas, ES vai Eiropas ekonomiskās zonas valsts reģistrētā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā. Tā persona varēs pierādīt skaidras naudas uzkrājumus, bet pēc tam drīkstēs naudu glabāt skaidrā vai bezskaidrā naudā pēc pašas izvēles.
Tāpat deklarācija jāsniedz, ja iemaksas privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājumi Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.
Deklarācija būs jāaizpilda, ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības vai persona Latvijā vai ārvalstīs izsniegusi aizdevumus vai citus prasījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.
Deklarēt ienākumus vajadzēs arī cilvēkiem, kuriem pieder antikvāri, mākslas un/vai kolekcijas priekšmeti, dārgmetālu suverēni un citi, kuru kopējā vērtība pēc personas ieskatiem pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.
Ja šādi īpašumi pieder nepilngadīgajiem, viņu vietā deklarācija būs jāaizpilda vecākiem, aizbildņiem vai aizgādņiem.
Deklarācijas varēs aizpildīt arī brīvprātīgi, pat ja personai piederošie īpašumi un nauda nesasniedz likumā noteikto "slieksni" un tai nav obligāti jādeklarē mantiskais stāvoklis.
Likums paredz, ka "nulles deklarācijas" būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā vienu reizi, bet, ja persona atrodas ārpus Latvijas, deklarāciju varēs iesniegt mēnesi pēc ierašanas valstī.
Ja persona neiesniegs deklarāciju un vēlāk valsts konstatēs, ka personas īpašumā ir manta vai finanšu līdzekļi, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, personai būs pienākums pierādīt savas mantas un finanšu līdzekļu izcelsmes legalitāti.
Pēc deklarāciju saņemšanas, ja personas mantiskais stāvoklis mainīsies, VID būs tiesības pieprasīt, lai persona pierādītu īpašuma legālo izcelsmi.
Par nepieciešamību ieviest "nulles deklarāciju" politiķi spriež jau vairākus gadus. Vistuvāk ieviešanai šī iecere bija 2008.gadā, kad Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā tika pieņemti Ministru kabineta lēmumi par sākumdeklarēšanos, taču to tā arī neieviesa līdzekļu trūkuma dēļ.
2009.gada vasarā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše (JL) atzina, ka "nulles deklarācija" atlikta "uz labākiem laikiem".
Sākumdeklarēšanu valstī mēģina ieviest jau desmit gadus, un tā būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Daži projekti paredzēja, ka cilvēkiem nebūtu jādeklarē īpašumi, kas ir pieejami dažādos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā, bet viss pārējais. Dažādos variantos bija paredzēti arī dažādi "sliekšņi", piemēram, savulaik kā minimālo summu "nulles deklarācijai" piedāvāja noteikt 16 000 latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
