Saeima mēģinās steidzami pieņemt jau desmit gadus muļļāto 'nulles deklarācijas' likumu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Jaunievēlētā Saeima turpinās skatīt iepriekšējā parlamenta nepabeigto Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu steidzamības kārtā, lai paspētu nākamgad ieviest iecerēto "nulles deklarāciju".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceturtdien Saeima nolēma nodot šo likumprojektu komisijām, nosakot tam steidzamību.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma pirms likumprojekta tālākās virzīšanas konsultēties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un komercbankām par strīdīgiem jautājumiem. Komisijā identificēti vairāki problēmjautājumi, uz kuriem vēl jārod atbildes, pretējā gadījumā no nākamā gada sākumdeklarēšanu ieviest nevarēs, iepriekš skaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

Jau vēstīts, ka ilgi tapušais likumprojekts paredz pienākumu fiziskām personām, kuru īpašuma vērtība kopsummā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt deklarāciju par savu mantisko stāvokli uz 2012.gada 1.janvāri. Deklarētie dati būtu kā atskaites punkts mantiskā stāvokļa izmaiņu kontrolei.

Tāpat likumprojekts paredz nedeklarētu ienākumu legalizāciju, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā. Paredzēta arī iespēja atbrīvot personu no atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Par nepieciešamību ieviest "nulles deklarāciju" politiķi spriež jau aptuveni desmit gadus. Vistuvāk ieviešanai šī iecere bija 2008.gadā, kad Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā tika pieņemti Ministru kabineta lēmumi par sākumdeklarēšanos, taču to tā arī neieviesa līdzekļu trūkuma dēļ.

2009.gada vasarā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše (JL) atzina, ka "nulles deklarācija" atlikta "uz labākiem laikiem".

Sākumdeklarēšanās būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Daži no iepriekš izstrādātajiem projektiem paredzēja, ka cilvēkiem nebūtu jādeklarē īpašumi, kas ir pieejami dažādos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā, bet viss pārējais. Dažādos variantos bija paredzēti arī dažādi "sliekšņi", piemēram, savulaik kā minimālo summu "nulles deklarācijai" piedāvāja noteikt 16 000 latu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nulles deklarācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form