Saeima nolemj prasīt Briselei taisnīgus tiešmaksājumus

Aptuveni 20 deputāti gan no opozīcijas, gan no pozīcijas kāpa Saeimas tribīnē, lai izteiktu savu viedokli, cik svarīgi ir panākt taisnīgu atbalstu zemniekiem pēc 2013.gada. Par lēmumprojektu ar aicinājumu ES dalībvalstīm, EP un EK nodrošināt godīgu KLP no 2014.gada balsoja 89 no 90 reģistrētajiem deputātiem.

Saeimas savā lēmumā uzteic Eiropadomes politikas dokumentus ar tajos pausto apņemšanos ES nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus, tostarp to, ka tiešajiem maksājumiem dalībvalstu lauksaimniekiem jābūt taisnīgiem, līdzsvarotiem un aprēķinātiem, balstoties uz ekonomiskajiem un vides kritērijiem. Tomēr EK šā gada 29.jūnija paziņojumā „Eiropas budžets 2020" noteiktā tiešo maksājumu aprēķina metodika pēc 2013.gada nenodrošinās Latvijas zemniekiem iespēju taisnīgi un godīgi konkurēt ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem.

Ja turpinās pastāvēt būtiskas tiešo maksājumu atšķirības starp dažādu dalībvalstu lauksaimniekiem, tad nepamatoti zemi tiešie maksājumi negatīvi ietekmēs faktiski visus valsts iedzīvotājus - gan ražotājus, gan patērētājus, kā arī tautsaimniecību kopumā, teikts Saeimas atbalstītajā lēmumprojektā.

Saeima mudina ES dalībvalstis, EP un EK izveidot KLP tādu tiešo maksājumu sistēmu, kas nodrošinātu patiesi taisnīgus un godīgus konkurences nosacījumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Latvijas parlaments lūdz koriģēt EK šā gada 29.jūnija paziņojumā „Eiropas budžets 2020" noteikto tiešo maksājumu apjomu tā, lai nebūtu būtisku atšķirību starp augstāko un zemāko tiešo maksājumu līmeni.

Ņemot vērā to, ka Latvijai pēc pievienošanās ES lauksaimnieku tiešmaksājumiem jau tiek piemērots pārejas periods, kas ilgst līdz 2013.gada beigām, Saeima lēma prasīt noteikt mūsu valstij pēc jaunās metodikas aprēķinātos tiešos maksājumus pilnā apjomā no 2014.gada 1.janvāra. Tāpat Latvijas parlaments lūdz paredzēt adekvātu finansējumu gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstības politikai, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku attīstību visā ES.

Jau ziņots, ka EK jūnija beigās nāca klajā ar priekšlikumiem ES 2014.-2020. gada budžetam. Komisija piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kas tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa (269 eiro par hektāru), uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.

Zemkopības ministrija lēš, ka pēc pašreiz piedāvātās formulas tiešmaksājumu aprēķināšanai Latvijas zemnieki saņemtu 146-164 eiro par hektāru, kas būtu par 30% vairāk nekā tiek saņemts līdz šim, taču joprojām ir zemākais maksājumu apjoms starp ES valstīm. Latvijas mērķis ir panākt, lai zemnieki nākamajā ES budžeta periodā saņemtu vismaz 200 eiro par hektāru.

Tiešo maksājumu izlīdzināšanas jautājums ir Latvijas pamatprioritāte ES KLP reformas kontekstā, kā arī viena no svarīgākajām prioritātēm nākamā ES budžeta pārskatīšanas ietvaros.