"Iepriekšējā Saeima vairākkārt lēma, ka daži deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem, " sacīja Āboltiņa, norādot, ka vairāki tautas kalpi netika izdoti administratīvai sodīšanai. Vēl citi deputāti vēlējušies slēpt no sabiedrības savus administratīvos pārkāpumus un parlaments nemaz netika informēts par viņu pārkāpumiem.
Āboltiņa, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas informāciju, norādīja, ka 8.Saeimas laikā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem deputāti sodīti 78 reizes un nevienā no tām neesot prasīta Saeimas piekrišana.
"Ik vienam deputātu pārkāpumam vajadzētu iekļūt Saeimas darba kārtībā un nonākt sabiedrības priekšā," norādīja Āboltiņa.
"Šobrīd ir skaidrs, ka Satversmē paredzētā deputātu imunitāte tiek izmantota pie varas esošo savtīgās interesēs, dažreiz arī, lai izvairītos no soda, " pauda deputāti.
JL ierosināja grozīt Satversmes 30.pantu, nosakot, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas. Tāpat partija rosināja grozīt Saeimas Kārtības rulli, nosakot, ka "par piekrišanu Saeimas locekļa piespiedu atvešanai, personas vai mantu apskatei, kā arī dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa Saeima lemj pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma."
JL Kārtības rullī ierosināja arī noteikt, ka "Saeimas prezidijs informē Saeimu tuvākajā sēdē par Saeimas locekļiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem. Ministru kabinets nosaka kārtību kādā Saeimas prezidijs saņem informāciju par Saeimas locekļu administratīvajiem sodiem."
JL arī ierosināja noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim nosaka kārtību kādā Saeimas prezidijs tiek informēts par Saeimas locekļu administratīvajiem sodiem.
Krimināllikumā JL ierosināja noteikt, ka gadījumā, ja Saeima nedod piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, tā kriminālatbildības noilgums tiek pārtraukts uz Saeimas locekļa pilnvaru laiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
