Likuma grozījumu projekts paredz precizēt dominējoša stāvokļa definīciju, izslēdzot no tā nosacījumu par vismaz 40% tirgus daļu konkrētajā tirgū.
Sākotnēji grozījumi paredzēja noteikt būtiskas ietekmes definīciju, attiecinot to uz mazumtirdzniecības nozari, kā arī aizliegumu to ļaunprātīgi izmantot.
Tika plānots noteikt, ka "būtiska ietekme ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū mazumtirdzniecībā, ja, tirgus dalībniekam veicot saimniecisko darbību atsevišķi vai tirgus dalībniekiem veicot saimniecisko darbību savstarpēji noslēgto franšīzes līgumu vai horizontālo sadarbības vienošanos ietvaros, šā tirgus dalībnieka vai šo tirgus dalībnieku tirgus daļa Latvijā ir vismaz 25%, bet kas nav dominējošais stāvoklis".
Vēlāk, meklējot kompromisu par izstrādāto likumprojektu, šis pants no grozījumiem izslēgts.
Grozījumos tiek precizētas Konkurences padomes tiesības, skaidrāk definētas Konkurences padomes biroja tiesības, veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības.
Ar grozījumiem likumā iecerēts precizēt apvienošanās veidus. Līdz 35% tiks samazināts apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējās tirgus daļas konkrētajā tirgū apjoms, kad tirgus dalībniekiem ir pienākums paziņot Konkurences padomei par apvienošanos. Tiks ieviests saīsinātais ziņojums par apvienošanu iesniegšanas iespēju, kā arī virkne citu precizējumu.
Ekonomikas ministrija (EM) vairākkārt konsultējusies ar Eiropas Komisiju (EK) par izstrādātajiem Konkurences likuma grozījumiem.
Reaģējot uz EK paustajām bažām, EM atteikusies no sākotnējās ieceres noteikt, ka 70 miljonu latu apgrozījums ir slieksnis, lai kādu uzņēmumu atzītu par tādu, kam piemīt būtiska ietekme.
Uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū tiks aizliegta netaisnīga vai nepamatota atbildības par iespējamiem riskiem sadale starp darījuma pusēm, netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami saistībā ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū.
Tiks aizliegta netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par līguma slēgšanu piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana, netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai piemērošana vai uzspiešana, netaisnīgu vai nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm.
Minētais būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums galvenokārt aizsargās lielāko veikalu tīklu klientus pret vienpusēju un netaisnīgu nosacījumu uzspiešanu, bet patērētāju ieguvums būtu lielāka preču izvēle.
Ja Konkurences padome konstatēs tirgus dalībnieku darbībās būtiskas ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, tā pieņems lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.
Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, paredz grozījumi.
Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 500 latiem katram, teikts grozījumos.
Precizētais likumprojekta variants vēl aizvien satur normas, kas palīdz mazināt uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū iespējas uzspiest netaisnīgus līguma noteikumus vai citādi ļaunprātīgi izmantot savu ietekmi tirgū.
Līdzīgs regulējums darbojas arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Ungārijā, Īrijā, Austrijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā. Arī ES normatīvajos aktos jau ir definēta būtiska ietekme, piemērs tam ir elektronisko sakaru tirgus, skaidro EM speciālisti.
Izstrādātie grozījumi Konkurences likumā veicinās godīgu konkurenci tirgū, kas ir arī viens no plānotajiem pasākumiem inflācijas mazināšanas plānā, uzskata ministrija.
EM uzskata, ka izstrādātie grozījumi likumā sekmēs godīgu konkurenci, tādējādi novēršot draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai.
EM speciālisti norāda, ka izstrādātie grozījumi Konkurences likumā nav diskriminējoši attiecībā uz ārvalstu uzņēmumiem un tie nekādā veidā neapdraud uzņēmējus, kas strādā pēc godīgas komercprakses principiem.
Grozījumus Konkurences likumā asi kritizē tirgotāji, norādot, ka tie ir netaisnīgi un lobē nesekmīgu vietējo ražotāju intereses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
