Saeimā stundu debatē par nebalsojamu priekšlikumu
Foto: F64

Saeimā ceturtdien, otrajā lasījumā skatot grozījumus Imigrācijas likumā, deputāti teju stundu debatēja par to, vai atbalstīt tautsaimniecības komisijas iesniegtu priekšlikumu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai ārvalstu pilsoņiem, kas Latvijas uzņēmumā investējuši vismaz 25 000 latu, bet debašu noslēgumā tautas kalpi noskaidroja, ka priekšlikums nemaz nav balsojams.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc tam, kad tautas kalpi teju stundu bija asi diskutējuši savā starpā par to, vai termiņuzturēšanās atļauja jāpiešķir ārvalstu pilsoņiem, kas ir ieguldījuši Latvijā izveidotu uzņēmumu pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, radot ne mazāk kā 5 jaunas darbavietas, par likumprojekta virzību ziņojošais Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) atzina, ka priekšlikums nav atbilstoši noformēts, tādēļ atsaucams un vispār nav balsojams.

Pirms tam deputāti gari un plaši pauda savus viedokļus par šo jautājumu. Piemēram , deputāts Vents Armands Krauklis (TP) uzsvēra, ka šī priekšlikuma atbalstīšana Latvijā radītu 2500 līdz 5000 jaunas darbavietas. "Tas Latvijai šobrīd ir daudz svarīgāk... šis nav glābiņš ekonomikai, bet daļa no pasākumu kopuma, kas dotu ekonomisko atveseļošanos," pauda Krauklis.

Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis (PS) bija skeptisks par šādām iespējām sildīt ekonomiku. "Ja cilvēku nosēdina ar pliku dibenu uz ledus, var jau teikt, ka viņš silda ledu, bet es gan domāju, ka viņš saldē dibenu...(..).. nekāda ekonomikas sildīšana tur nesanāks," pauda Šadurskis.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtais un vēlāk sēdes laikā atsauktais priekšlikums paredzēja ļaut piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas personām uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, rada piecas jaunas darba vietas, kurās uz pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki, no kuriem ne mazāk kā puse ir   Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.

Tāpat šis priekšlikums paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas personām uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 100 000 latu, vai viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 50 000 latu, kā arī, ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parāda.

Termiņuzturēšanās atļaujas varētu saņemt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus,  arī tās personas, kas ir veikušas finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, kura termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un kuru saskaņā ar noguldījuma noteikumiem nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form