Saeimā uzklausa nacionālās drošības ziņojumu; opozīcija uzskaita tā trūkumus

Vairāki opozīcijas deputāti norādīja uz nacionālās drošības aspektiem, kas ziņojumā nav analizēti nemaz vai nepilnvērtīgi, kopējot iepriekšējos gados rakstīto.

Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) debatēs par ziņojumu teica, ka tas gan nerada pārliecību, ka izvērtējums ir pietiekami analītisks. Dokumentā minētais, ka ekonomiskā drošība Latvijai ir vissvarīgākā, aprobežojas ar faktu uzskaitījumu, bet analīzes par notikumiem saistībā ar ārējiem riskiem nav; nav analizēti arī iekšējie riski saistībā ar ēnu ekonomikas apkarojamu, un ir citi trūkumi.

Opozīcijas pārstāvis atzina, ka enerģētikas sadaļa ir konkrētāka, uzskaita projektus, bet parāda konkrētu stratēģiju trūkumu. Labi, ka ne pārāk draud virtuālās drošības riski, bet ziņojumā vispār nav apskatīti vides un tehnogēno apdraudējumu riski, kas nav pamatoti.

Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju") diskusijā sacīja, ka dzirdētais ziņojums rada jautājumu par to, vai viss drošības problēmu loks ziņojumā ir iekļauts. Viņam tas atgādina sen redzētus raidījumus par kosmosu, sakot, ka tas taču ir tik tālu un uz mums neattiecas. Deputāts uzsvēra, ka nevajag mānīt sevi, ka drošības apdraudējumi uz Latviju neattiecas.

Viņš pauda neizpratni par to, ka ziņojumā nav minēts aizsalušais Rīgas jūras līcis, kas apturējis kuģu kustību un apdraud tranzītbiznesu. Latvijai būtu jāiegādājas vismaz viens vai divi papildu ledlauži, lai to novērstu, līdzīgi kā darījušas Lietuva, Igaunija, Somija un citas reģiona valstis, kā arī citas lietas.

Viņa kolēģis Andris Šķēle ("Par labu Latviju") teica, ka dokumentā atrodamas rindkopas no iepriekšējiem nacionālās drošības ziņojumiem, pat no sešus gadus veciem ziņojumiem. Apšaubāms esot apgalvojums par to, ka Latvija ir energodroša valsts, tāpat ziņojumā nav ne vārda par nacionālas valsts nacionālajiem aspektiem un saskaņā ar tiem uzturētu informatīvo telpu

Šlesers un Šķēle arī novēlēja premjeram, lai tad, kad taps nacionālās drošības ziņojums par 2011.gadu, viņš izklāstītu Latvijas nacionālajai drošībai pietuvinātākus aspektus.

Šķēle arī ieslīga nelielā vārdu duelī ar Visvaldi Lāci (Nacionālā apvienība), kad norādīja, ka viņš kā vienīgais iepriekš atbalstījis šo ziņojumu un atzinis par gana labu esam. Lācis pārmetumus noraidīja, sakot, ka ir pārprasts, jo ziņojums tiešām ir vājš. Šķēle tad no tribīnes viņam piekrita, ka ziņojums tiešām ir vājš.

Reaģējot uz izteikumiem par enerģētisko krīzi reģionos laikapstākļu dēļ, īpaši Latgales reģionā, Dombrovskis sacīja, ka situācija Latgalē gada sākumā, kad pat nedēļām ilgi daļa iedzīvotāju dzīvoja bez elektroapgādes, atbilstoši likumiem nebija uzskatāma par enerģētisko krīzi, taču tika izsludināta ārkārtas situācija. Valdība turpina darbu, lai nākotnē energolikstas varētu risināt efektīvāk.

Savukārt komentējot Šlesera divreiz piesaukto jautājumu saistībā ar aizsalušo Rīgas jūras līci, premjers paskaidroja, ka tam nav sakara ar nacionālo drošību, taču valdība jau trešdien uzdevusi šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai un Krīzes vadības padomes sekretariātam.

Saskaņā ar ziņojumu 2010.gadā ir iezīmējušies trīs galvenie nacionālās drošības aspekti - ekonomikas un finanšu krīze un tās pārvarēšana, kolektīvā aizsardzības sistēma un virtuālās vides drošības riski un izaicinājumi.

Attiecībā uz pirmo aspektu norādīts, ka, tāpat kā iepriekšējā gadā, arī 2010.gadā viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošajiem un raksturojošajiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Lai gan vērojamas izaugsmes tendences, atzīts, ka tā vēl nav vērtējama kā stabila un pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi.

Ministru prezidents Dombrovskis arī atzinis, ka Latvijas izaugsmes lielākais risks saistīts ar gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Savukārt par bezdarbu ziņojumā norādīts, ka nav sagaidāms straujš nodarbinātības pieaugums, turklāt bezdarba līmeņa samazināšanās var nebūt ilgtspējīga un pamatota ar jaunu pastāvīgu darbavietu radīšanu.

"Turpmāka valsts ekonomiskā drošība un maksātspēja lielā mērā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks īstenota Latvijas apņemšanās starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros," norādīts ziņojumā.

Raksturojot energoapgādes drošību, ziņojumā secināts, ka kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas. Saglabājoties pašreizējiem ekonomikas attīstības tempiem un valsts regulējošo instrumentu ietekmei, nav sagaidāmas būtiskas energoapgādes nodrošinājuma struktūru izmaiņas, izņemot īpaši atbalstāmo atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu un pašnodrošinājuma ar elektroenerģiju pieaugumu, īstenojot Rīgas "TEC-2" otrās kārtas rekonstrukcijas projektu, kā arī jaunās Kurzemes 400 MW bāzes jaudas elektrostacijas projektu.

Pēc valdības uzskata, galvenie pasākumi energoapgādes drošības nostiprināšanā ir šādi: turpināt esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projektus (Pļaviņu HES, Rīgas TEC-2 otrā kārta), attiecībā uz jaunu jaudu ieviešanu Ekonomikas ministrija vadīsies no pārvades sistēmas operatora (PSO) novērtējumiem par apgādes sistēmas atbilstību enerģijas ražošanai, importēšanai un jaudu nodrošināšanai, turpināt darbu, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, atjaunojamās enerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sabiedrības informēšanu par atjaunojamo energoresursu jomu, un īstenot Lietuvas-Zviedrijas ("NordBalt"), Igaunijas-Somijas ("Estlink II") un Latvijas-Igaunijas starpsavienojumus Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros.

Attiecībā uz gāzes apgādes drošību viens no galvenajiem pasākumiem ir pastiprināt centienus Eiropas Savienības līmenī, kas saistīti ar jaunu starpsavienojumu būvniecību (Baltijas valstīm īpaši nozīmīgs ir Lietuvas-Polijas starpsavienojums), gāzes piegādātāju, avotu un piegādes ceļu diversifikāciju, kā arī uzlabot Eiropas Savienības līmeņa dialogu ar ārpus Eiropas esošajiem gāzes piegādātājiem. Savukārt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pieņemšanas termināļa izbūvi kādā no Baltijas valstu ostām var uzskatīt par papildpasākumu gāzes apgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzes apgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Tāpat LNG importēšana dažādotu gāzes piegādes avotus, tādējādi samazinot atkarību no viena piegādātāja un ļaujot nodrošināties pret strauju cenu pieaugumu nākotnē. Tāpat uzdevums ir pabeigt nacionālo un reģionālo risku novērtējums un izstrādāt preventīvo pasākumu plānu, kā arī krīzes plānu.

Attiecībā uz starptautisko drošību ziņojumā uzsvērts būtiskais aizsardzības nozares budžeta samazinājums, norādot, ka kritiski svarīgs būs finansējuma jautājums arī nākamajos gados, jo, nepalielinot vai vēl samazinot budžetu, Latvija nespēs pildīt saistības, ko uzņēmusies pret NATO.

Pašlaik prioritātes šajā jomā ir NBS dalības saglabāšana starptautiskajā operācijā Afganistānā, paralēli attīstot nemilitāro kravu tranzītu, militārās mācības kopā ar sabiedrotajiem Latvijas teritorijā un NBS bāzes "Lielvārde" modernizācija, izmantojot NATO līdzfinansējumu.

Attiecībās ar Krieviju Latvijai ir svarīgi veicināt savstarpējo uzticēšanos, īpaši tādēļ, ka Krievijas militārajā doktrīnā kā viens no draudiem minēta NATO globālās lomas palielināšanās, alianses paplašināšanās un tās infrastruktūras attīstīšana Krievijas pierobežā. Latvija uzskata, ka NATO un Krievijas sadarbības attīstība ir starptautisko drošību veicinošs faktors. Savstarpējai sadarbībai arī turpmāk ir jābalstās uz konkrētiem draudu novēršanas vai apkarošanas pasākumiem. Tāpat Latvija atbalsta starptautisko drošību veicinošus bruņojuma kontroles režīmus un maksimālu caurredzamību to ieviešanā un ievērošanā.

Ziņojumā arī norādīts, ka terorisma draudu līmenis Latvijā ir saglabājies zems - pašlaik Latvijā nav konstatētas personas, to grupas vai organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu izmantot teroristiskas metodes. Pašlaik vislielākajam terorisma apdraudējumam ir pakļautas starptautiskajās operācijās esošās NBS vienības un civilie eksperti Afganistānā. Potenciālus terorisma draudus Latvijai var radīt arī pašradikalizējušies indivīdi.

Latvijas prioritāte terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās.

Visbeidzot, attiecībā uz virtuālās vides drošību ziņojumā norādīts, ka viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma faktoriem ir informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskās informācijas telpā.

Pašlaik Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā mērens, un tam nav būtiskas ietekmes uz nacionālo drošību, tomēr paredzams, ka tuvākajā nākotnē elektronisko uzbrukumu skaits pieaugs, un metodes, ar kādām tas tiks veikts, kļūs daudzveidīgākas.

Latvijas prioritātes elektroniskās informācijas telpā esošo apdraudējumu novēršanai ir šādas: tiesiskā regulējuma pilnveidošana, starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana, apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana un informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanu pilnveidošana.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Ministru prezidenta pienākums ir reizi gadā ziņot par situāciju šajā jomā, savukārt parlamentam šis ziņojums jāuzklausa un jālemj par tā pieņemšanu. Saeimas Kārtības rullis pēc Ministru kabineta locekļu ziņojumiem paredz arī iespēju tautas kalpiem debatēt par tajos pausto.

Video www.nra.lv