Saeima Vakcinācijas biroju no likumprojekta svītro, valdībai dod uzdevumus par bērnu sportu, tirdzniecību  (98)

Vēl pirms nedēļas, 11. martā, skatot šos likuma grozījumus galīgajā lasījumā un nonākot līdz opozīcijas priekšlikumiem svītrot šo pantu, savus iebildumus Saeimas sēdē pret Vakcinācijas biroja darbu pauda arī Ēriks Pucens (PCL/KPV LV) un JKP pārstāvji. Saeima likumprojekta skatīšanu tad pārtrauca, bet jau dažas dienas vēlāk veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) paziņoja par biroja reorganizāciju un iekļaušanu Nacionālā veselības dienesta struktūrā.

Līdz ar to to likuma grozījumus pēc Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša (AP) priekšlikuma Saeima šajā ceturtdienā atdeva atpakaļ atbildīgajai komisijai. Uz ceturtdienas vakarā sasaukto Saeimas ārkārtas sēdi tieši šo grozījumu pieņemšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sagatavoja savu priekšlikumu svītrot normas par Vakcinācijas biroja izveidošanas ierakstīšanu likumā.

Likumu bija paredzēts papildināt ar pantu, ka personu vakcinācijas organizēšanai un vakcinācijai pret Covid-19 infekciju Veselības ministrija izveido vakcinācijas procesa uzraudzības projekta struktūrvienību, kas darbojas līdz 2021. gada 31. decembrim, un struktūrvienības darbinieku maksimālās mēnešalgas tiek noteiktas likuma pielikumā.

Bija paredzēts noteikt, ka Vakcinācijas projekta vadītāja maksimālā mēnešalga ir ne vairāk kā 4905 eiro, vakcinācijas procesa koordinatoram ne vairāk kā 4247 eiro, loģistikas koordinatoram ne vairāk kā 4247 eiro, informācijas tehnoloģiju koordinatoram ne vairāk kā 4247 eiro, komunikācijas koordinatoram ne vairāk kā 4247 eiro, komunikācijas vadītāja asistentam ne vairāk kā 2108 eiro, digitālo mediju speciālistam ne vairāk kā 3386 eiro, biroja administratoram ne vairāk kā 2729 eiro, sekretāram/asistentam ne vairāk kā 1577 eiro un datu analītiķim/ekspertam ne vairāk kā 2446 eiro mēnesī.

Lai gan opozīcijai bija zināmā mērā izdevies panākt izmaiņas valdības un valdošās koalīcijas rīcībā, tomēr ceturtdien opozīcijas deputāti pauda ne tikai gandarījumu par savu panākumu, bet arī bažas par vakcinācijas procesa komunikācijas izmaksām un citiem ar to saistītiem jautājumiem. Opozīcijas pārstāvji arī slavēja sabiedrības aktivitāti, vietnē "Manabalss.lv" īsā laikā savācot vairāk nekā 19 tūkstošus parakstu par Vakcinācijas biroja likvidēšanu.

Likuma grozījumu apspriešanas Saeimā gaitā likumprojekts papildināts arī ar virkni uzdevumu valdībai, paredzot, ka, lai atjaunotu sporta nodarbības klātienē, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļauj, Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. martam nosaka – epidemioloģiskās drošības prasības un norises kārtību bērnu un jauniešu sporta nodarbībām iekštelpās un ārtelpās, ievērojot katra sporta veida īpatnību un reģionālās pieejas principu; epidemioloģiskās drošības prasības un kārtību, kādā var tikt nodrošināta tirdzniecības vietu darbība, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju; epidemioloģiskās drošības prasības un kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedriskā ēdināšana ārpus telpām.

Minētie uzdevumi tika apvienoti vienā atbildīgās komisijas priekšlikumā, apkopojot un mīkstinot virknes deputātu priekšlikumus par tirdzniecības, bērnu sporta nodarbību un ēdināšanas ārtelpās "atvēršanu".

Tomēr Saeimas sēdes laikā vairāki no deputātu priekšlikumiem negaidīti guva vairākuma atbalstu, tādējādi radot zināmu jucekli valdībai dotajos uzdevumos.

Saeimas vairākums atbalstīja Raivja Dzintara (NA) un Romāna Naudiņa (NA) priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam septiņu dienu laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā noteikt kārtību, kādā ir atjaunojamas bērnu un jauniešu sporta nodarbības ārtelpās un iekštelpās saskaņā ar 2021. gada 28. janvāra Saeimas lēmumu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu sporta nodarbību nepārtrauktību", ievērojot katra sporta veida īpatnību un reģionālo principu. Šis priekšlikums komisijā bija daļēji atbalstīts un daļēji iekļauts tās apvienotajā priekšlikumā, tomēr Saeima vairākums lēma citādi.

Ar 54 balsīm par, pret balsojot frakcijām "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par", Saeima atbalstīja "KPV LV" deputāta Māra Možvillo priekšlikumu, kas uzdod Ministru kabinetam vienas nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju klātienes darbībai, noteikt kārtību, kādā tiek nodrošināta tirdzniecības vietu darbība klātienē, ar platību līdz 300 kvadrātmetriem un kādā tiek nodrošināta atļauja lauksaimniecības tehnikas un iekārtu tirdzniecībai, auto transporta tirdzniecībai, lauksaimniecības tehnikas un auto rezerves daļas preču grupu tirdzniecībai klātienē specializētajās tirdzniecības vietās, kuru platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Možvillo debatēs skaidroja, ka tas nepieciešams lauksaimniekiem, jo dārgas detaļas tehnikai sarežģīti nopirkt internetā, bet tehnikas stāvoklis ietekmēs ražu rudenī. Komisijā šis priekšlikums bija daļēji atbalstīts, daļu no tā iekļaujot apvienotajā, tomēr Saeima lēma citādi.

Līdzīgi ar 59 balsīm Saeimas vairākums atbalstīja arī Možvillo priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam vienas nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā noteikt epidemioloģisko drošības noteikumu kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedriskajai ēdināšanai iespēja sniegt savus pakalpojumus ārpus telpām.

Ceturtdien atbildīgā komisija piedāvāja jaunu redakciju grozījumiem, kas attiecas uz publiskajām apspriešanām pandēmijas laikā, kas iepriekšējā sēdē raisīja plašas diskusijas un neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Tagad pandēmijas laika pārvaldības likumā noteikts, ka vides normatīvajos aktos noteikto publisko apspriešanu, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vides pārskata apspriešanu, organizē neklātienes formā (attālināti).

Plānošanas reģions un vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un to stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publisko apspriešanu organizē atbilstoši normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi noteiktajai kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

Publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē šādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem – plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem; vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.

Plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības, organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), ievēro šādus nosacījumus – minimālais publiskās apspriešanas termiņš – četras nedēļas; informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem; nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē; publiskās apspriešanas sanāksme organizēta izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku.

Tāpat noteikts, ka jāievēro nosacījums, ka informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un nodrošināta tās izvietošanu publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem. Informācijai par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu jābūt ietvertai atsevišķā ziņojumā, ko pievieno kopējai dokumentācijai par izstrādi.

Saeimas pieņemtie likuma grozījumi arī definē vakcinācijas informācijas sistēma statusu, nosakot, ka tā ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota nolūkā nodrošināt sabiedrības intereses sabiedrības veselības jomā, organizējot un nodrošinot vakcināciju pret Covid-19 infekciju, tostarp organizējot iepriekšēju pieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19 infekciju, veidojot vakcinējamo sarakstus un veicot centralizētu vakcinējamo personu rindu vadību, kā arī iekļaut informāciju par personām, kuras vakcinētas pret Covid-19 infekciju.

Ar grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka vakcinācijas informācijas sistēmas pārzini, šajā sistēmā iekļaujamo datu apjomu, to iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras iekļaus, saņems un apstrādās datus vakcinācijas informācijas sistēmā.

Tāpat noteikts, ka, lai nodrošinātu personu apziņošanu par iespēju pieteikties vakcinācijai, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods), nosūta personām paziņojumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod Slimību profilakses un kontroles centram informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19, paredz likuma grozījumi.

Pandēmijas laikam likums arī papildināts ar normu, ka, lai tiktu sasniegti epidemioloģiskās drošības mērķi, sociālās aprūpes iestādēs esošas aprūpējamās personas notariālo palīdzību saņem, izmantojot videokonferenci, ja notariālo darbību veikšana klātienē nav iespējama. Sociālās aprūpes iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt aprūpē esošai personai nepieciešamo atbalstu un tehniskos līdzekļus saziņai ar zvērinātu notāru videokonferences režīmā atbilstoši Notariāta likumam.

Noteikts, ka zvērināts notārs var taisīt elektroniskos aktus un apliecinājumus, izmantojot videokonferenci, arī tad, ja aprūpē esošai personai nav elektroniskā paraksta. Šādā gadījumā zvērināts notārs izpilda notariālās darbības atbilstoši Notariāta likuma 72. panta prasībām, tomēr šādā gadījumā nav vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki. Elektronisko aktu vai apliecinājumu elektroniski paraksta sociālās aprūpes iestādes vadītājs, ja aprūpē esošā persona uzdod to savā vietā izdarīt šai personai.

Likuma grozījumi arī nosaka, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var pieņemt lēmumu, ar kuru tā atļauj uz noteiktu laiku bez atlīdzības iekļaut sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu izveidotos un pārraidāmos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus vai to daļas arī citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro padomes lēmumā paredzētos nosacījumus. Turklāt minēto lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību.

Likumā arī noteikts, ka, ja institūcijā, kurā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par minēto pakalpojumu sniegšanu, klientiem ir konstatēta Covid-19 infekcija, pakalpojumu sniedzējs papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram nosaka piemaksu paaugstināta riska apstākļos aprūpē iesaistītajam personālam par inficēto klientu un šo klientu kontaktpersonu aprūpi līdz 50 procentiem no mēnešalgas par laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Minēto piemaksu var noteikt arī personālam, kas iesaistīts personu testēšanā ar SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testu.

Tāpat paredzēts, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums ievērot vietējās pašvaldības un valsts kompetento institūciju prasības, norādījumus, vadlīnijas un citus pasākumus personāla un klientu veselības apdraudējuma risku mazināšanai. Institūcijas vadītājs ir atbildīgs par epidemioloģiskās drošības prasībām atbilstošu darba organizāciju viņa vadītajā institūcijā.

Grozījumi nosaka, ka, ja valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu norādīts, ka atkārtots izglītojamā veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa izvērtējums veicams līdz 2020. gada 31. augustam, izvērtējuma termiņš tiek pagarināts līdz 2021. gada 30. jūnijam un līdz tam ir piemērojams esošais atzinums.

Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas papildu normatīvajā aktā par pedagoģiski medicīniskajām komisijām noteiktajai kompetencei ir tiesīgas ieteikt nepieciešamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12. klasei, izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9. klasei, izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 5. līdz 9. klasei.

Noteikts arī, ka 2020./2021. mācību gads 1. —6. klases izglītojamiem ilgst līdz 2021. gada 31. maijam, neraugoties uz to, ka bija garāki brīvlaiki. Tas gan neattiecas uz mācību gada ilgumu 1. —6. klasei sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni", speciālās izglītības iestādēs un izglītības programmu apguvē tālmācības izglītības ieguves formā.

Grozījumi arī paredz, ka 2020./2021. mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi ir diagnosticējošie darbi, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot. Izglītojamiem par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2019./2020. un 2020./2021. mācību gadā tiek izsniegta apliecība par vispārējo pamatizglītību un sekmju izraksts. Izglītojamiem, kuri kārto minēto eksāmenu, par vispārējās pamatizglītības ieguvi tiek izsniegts arī pamatizglītības sertifikāts.

Likuma grozījumi nosaka, ka pašvaldība pēc vecāka lūguma nekavējoties nodrošina bērna aprūpi bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kas pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 infekciju un atrodas ārstniecības iestādē un nav iespējams nodrošināt bērna pašizolāciju un aprūpi pie radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām. Minētajā gadījumā bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu par bērna aprūpes nodrošināšanu, pamatojoties uz vecāka iesniegumu. Šo lēmumu bāriņtiesa vienpersoniski izbeidz pēc vecāka atveseļošanās.

Pandēmijas laika pārvaldības likums tagad papildināts ar nosacījumiem par piemaksām mediķiem. Noteikts, ka ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram atļauts noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas.

Veselības ministrs lemj par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Veselības ministrija piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem drīkst noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā pantā minētajiem gadījumiem neattiecas Darba likuma 136. panta ceturtā daļa. Veselības ministrija virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Grozījumi arī nosaka, ka nodrošinājuma apmērs tūrisma operatoram ir vismaz ceļotāju iemaksāto naudas summu apmērā, bet ne mazāks kā 3000 eiro. Ja tūrisma operatoram ceļotāju iemaksāto naudas summu apmērs nepārsniedz 10 000 eiro, nepieciešamā nodrošinājuma apmēra aprēķināšanai piemēro koeficientu 1,5. Apliecinājumus, kas izsniegti saskaņā ar šī likuma 46. panta otrās daļas 3. punktu laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. novembrim, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties pagarināt līdz 18 mēnešiem no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī 2020. gada 9. jūnijā. Vienošanās, kas noslēgtas saskaņā ar šā likuma 46. panta trešo daļu laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. novembrim, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties pagarināt līdz 18 mēnešiem no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī 2020. gada 9. jūnijā.