Tam, ka nepieciešams skaidrāk definēt deputātu tiesības kontrolēt specdienestus, piekrita arī opozīcijas – "Jaunā laika" pārstāve Nacionālās drošības komisijā Linda Mūrniece. Šobrīd neesot īsti skaidrs, ko deputāti drīkst darīt un ko ne un kāda informācija drošības dienestiem parlamentāriešiem jāsniedz un kādu tie var atteikt. Īpašs parlamentārās uzraudzības likums arī aizsargātu drošības iestādes no iespējamās konfliktēšanas ar parlamentu par kontroles pieļaujamajiem apjomiem un dziļumu.
Jaundžeikars norādīja, ka deputāti varētu izstrādāt likumu par parlamentāro uzraudzību, taču par specdienestu uzraudzību kā tādu gan vajadzētu domāt arī valdībai. Jaundžeikars arī uzskata, ka saistībā ar telefonsarunu noklausīšanos nopietnākai kontrolei būtu jābūt arī pār to, kur paliek noklausīšanās laikā gūtie materiāli, kam tie pieejami pēc tam, kad noklausīšanās un izmeklēšana beigusies.
Jaundžeikara vadītā komisija jau pirms Saeimas vasaras brīvdienām sākusi pētīt citu valstu parlamentu pieredzi specdienestu uzraudzīšanā un pat devās uz Vācijas bundestāgu, lai noskaidrotu šīs valsts parlamentāriešu un drošības dienestu savstarpējās attiecības. Deputātiem vēl nav izdevies iepazīties ar visiem pieejamajiem materiāliem par citu valstu pieredzi šajā ziņā. Daļa dokumentu vēl tiekot tulkota.
Vācijas speciālisti esot apkopojuši visu Eiropas Savienības valstu praksi specdienestu uzraudzīšanā, deputātiem vēl kārtīgi jāiepazīstas ar šo pētījumu. Pati komisija meklējusi materiālus par NATO valstu attiecīgajiem likumiem un praksi. "Kad saliksim to visu pa plauktiņiem, būs skaidrs, kādā virzienā mums jāvirzās," sacījis Jaundžeikars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
