Saeimas ārpolitikas debates: deputāti bažīgi par ES līgumu slepenību un fiskālo disciplīnu
Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien otro reizi vēsturē notika ikgadējās Saeimas ārpolitikas debates, kurās šoreiz pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojuma tribīnēs kāpa vēl vairāk deputātu nekā pērn – 27.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Daudzi deputāti pēc Rinkēviča runas izmantoja iespēju paust gan sava politiskā spēka, gan personīgo nostāju par dažādiem ārpolitikas jautājumiem, savukārt ārlietu ministrs vairakkārt izmantoja iespēju kāpt tribīnē, lai parlamentāriešiem atbildētu.

Tā, piemēram Iveta Grigule (ZZS) runāja par jauno Eiropas Savienības starpvalstu līgumu par budžeta disciplīnu, kas paredzot ierobežot budžeta deficītu un valsts ārējo parādu, kā arī valsts obligāciju izlaides saskaņošanu Eiropas Komisijā. "Neizprotami ir tas, ka Latvijā nenotiek debates ar sociālajiem partneriem, un pats galvenais – ar sabiedrību par līgumu, kas ietekmēs mūs uz ilgiem gadiem. Kāpēc tā? Ministru prezidents šim dokumentam ir uzlicis slepenības zīmogu," klāstīja deputāte.


Ārlietu ministrs Grigulei atbildēja, ka šis līguma projekts netiek noslepenots Latvijā un to nedara Latvijas Republikas Ministru prezidents vai Ārlietu ministrija. "Tā ir sarunu procedūra, kāda pastāv starptautiskajās organizācijās, kad, kamēr galīgā līguma projekta versija nav gatava, tikmēr tam tiek piemērots ierobežots pieejamības statuss," skaidroja Rinkēvičs.

Viņš gan piekrita, ka par šiem jautājumiem ir nepieciešama plašas debates gan sabiedrībā, gan parlamentā. "Rīt [piektdien] Eiropas Savienības (ES) vispārējo lietu padomes sēdē es aicināšu šoreiz, ņemot vērā to, ka tiešām šis līgums ir nozīmīgs, noņemt šo ierobežotas pieejamības statusu," sacīja ministrs, paužot pārliecību, ka to darīs arī premjers Valdis Dombrovskis (V) 30.janvāra Eiropadomē.

Uz Grigules bažām par jauno ES līgumu, ka "būtisku pārkāpumu gadījumā jebkura ES valsts varēs rosināt pret Latviju tiesvedību, kas vainagosies ar sodanaudu," Rinkēvičs atbildēja ar aicinājumu nesākt "jau plānot, kā mēs kaut ko pārkāpsim, un kā mēs tiesāsimies". "Varbūt darīsim visu, lai mēs tiešām atbildīgi ievērotu arī visas tās saistības, kas mums ir vai kas vēl būs," sacīja ārlietu ministrs.

Atbildot uz vairāku "zaļo" deputātu pārmetumiem par Visaginas atomelektrostaciju, Rinkēvičs norādīja, ka "par šiem jautājumiem ir diskutējuši Ministru kabineti tādā vai citādā formā, tādā vai citādā politiskā sastāvā no 2006.gada" un diezgan lielu lomu visās iepriekšējās valdībās ir spēlējusi arī Zaļo un Zemnieku savienība.

Grigule, piemēram, pauda, ka trūkst informācijas, kāda būs atomelektrostacijas ietekme "uz Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju veselību un varbūt pat dzīvību". Rinkēvičs aicināja nedramatizēt situāciju, norādot, ka visas noteiktās procedūras, kas nepieciešamas no vides aizsardzības viedokļa, tikšot ieviestas "pēc visaugstākajiem standartiem". Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas valdības pozīcija par Visaginas atomelektrostaciju vienmēr bijusi, ka projektam jābūt arī ekonomiski pamatotam.

Grigule arī norādīja, ka ZZS saprotot "Rail Baltica" projekta ģeopolitisko nozīmi, taču esot skeptiska par tā ekonomisko pamatojumu, piemēram, Latvijā tam esot iecerēta tikai viena pietura. "Valdībai ir jāpanāk, lai projektā tiktu veiktas izmaiņa, paredzot, ka tiek izveidots savienojums arī ar Rīgas lidostu, kas veicinās Rīgas kā reģionālas un tranzīta lidostas izaugsmi, un noteikti ir jāpanāk, ka finanšu līdzekļi šim projektam, kas mērāmi miljardos, tiek piešķirti papildus paredzētajiem Kohēzijas līdzekļiem Latvijas valstī," sacīja Grigule.

Rinkēvičs atbildēja, ka viens no principiem, ko Baltijas valstis pauž sarunās ar Eiropas Komisiju, esot tāds, ka finansējums "Rail Baltica" tiešām nevarot nākt "no nacionālās kohēzijas tā saucamās aploksnes, tas ir, no mūsu pašreiz piešķirtajiem fondiem", bet gan papildus virs tā. "ES līdzfinansējumam šim projektam būtu jābūt 85% apjomā un mēs tiešām iestājamies par to, lai maršruts būtu Latvijai maksimāli izdevīgs un tiešām vestu caur Rīgu un, iespējams, arī caur Rīgas lidostu, ņemot vērā trajektoriju, kādā šis maršruts tiek plānots," sacīja ārlietu ministrs.

Grigule arī pauda ZZS aicinājumu valdībai pēc iespējas ātrāk uzsākt Latvijas karavīru izvešanu no Afganistānas, sakot: "Vai tiešām mums ir jāsagaida nelaime, lai beidzot atvērtos acis par Afganistānas pasākumu definēto mērķu sasniegšanas neiespējamību? Ne jau karojot un apspiežot citas tautas mēs panāksim mieru un harmoniju pasaulē."

Rinkēvičs uzsvēra, ka Čikāgā gaidāmajā NATO samitā Latvija arī iestāsie par to, lai pēc 2014.gada militārā klātbūtne Afganistānā samazinātos. "Bet būsim reālisti, faktiski neviena valsts pilnībā arī militāri neatstāj Afganistānu, arī pēc 2014.gada tāda vai citāda iesaiste būs, un es uzskatu tomēr, ka mums ir jābūt atbildīgiem alianses pārstāvjiem," sacīja ārlietu ministrs.

Jānis Dombrava, kurš runāja VL-TB/LNNK vārdā, paziņoja, ka Nacionālā apvienība "nevēlas pieļaut, ka krīzes pārvarēšanas aizsegā ES sper platus soļus federalizācijas virzienā." "ES dalībvalstīm ir jāsaglabā suverenitāte un nacionālā pašnoteikšanās un nav pieļaujama vēl lielāka ES institūciju un atsevišķu amatpersonu iejaukšanās valsts iekšpolitikā, piemēram, norādot, kā ir jānotiek naturalizācijas procesam Latvijā vai kādai ir jābūt neatkarīgas Eiropas valsts konstitūcijai," klāstīja Dombrava.

VL-TB/LNNK pārstāvis arī norādīja, ka "Eiropai ir pēdējais laiks novērsties no patērētāju sabiedrības un neoliberālās ideoloģijas, no visur valdošā materiālisma un individuālisma, tā vietā par prioritāti izvirzot ģimeni, tautu un valsti".

Rinkēvičs norādīja, ka šobrīd ES notiekošais "pilnīgi noteikti nav federālas Eiropas projekts", bet gan "ciešāka savienība ar varbūt daudz striktāk izteiktiem mehānismiem", kas palīdzēs tam, lai visas dalībvalstis precīzi ievērotu to, kam ir piekritušas. "(..) Bija valstis, kuras varēja atļauties neievērot noteikumus un nebija īsti mehānisms, kā šīs valstis tomēr savā ziņā saukt pie kārtības," sacīja Rinkēvičs.

Valērijs Agešins "Saskaņas centra" (SC) vārdā norādīja, ka SC iestājas pret Latvijas piedalīšanos kara darbībā ārpus Latvijas. "Es esmu pārliecināts, ka mums nav jāpiedalās svešajos karos," sacīja deputāts, skaidrojot, ka "ārpolitikā sociāldemokrātija parasti iestājas par militāro izdevumu samazināšanu un strīdu risināšanu ar miermīlīgiem līdzekļiem".

SC iestājas arī par konstruktīvu un abpusēji izdevīgu attiecību veidošanu ar Krieviju un NVS valstīm, "izmantojot mūsu ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, kā arī praktisko pieredzi," sacīja Agešins. Viņš arī pauda uzskatu, ka attiecībās ar Krieviju ir nepieciešamas to "deideoloģizācija" un tām jābalstās "konsekventā pragmatismā".

"Skaidrs, ka domstarpības atsevišķu, būtisku vēstures notikumu interpretācijā tuvākajā nākotnē ir neizbēgamas. (..) Ir svarīgi panākt, lai šīs domstarpības netraucētu sadarbībai ekonomikas, kultūras, tūrisma un citās jomās," par attiecībām ar Krieviju sacīja SC pārstāvis.

Jau ziņots, ka janvāra sākumā, iepazīstinot valdību ar Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto ziņojumu par pērn ārpolitikā paveikto un šogad iecerēto, Rinkēvičs sacīja, ka 2012.gads Latvijas ārpolitikā paies dažādu ar ES saistītu jautājumu zīmē.

Ministrs sacīja, ka, ņemot vērā Latvijas vēlmi no 2014.gada 1.janvāra pievienoties eiro zonai, ĀM turpinās darbu pie šī mērķa sasniegšanas. Vēl būtisks ir darbs pie ES nākamā daudzgadu budžeta izstrādes, aizstāvot valsts pozīciju gan kohēzijas finansējuma, gan lauksaimnieku tiešmaksājumu jautājumā. Tāpat ĀM turpinās gatavoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē, kā arī strādās ar citiem jautājumiem.

Nozīmīga prioritāte ir arī transatlantisko saišu stiprināšana. Aktuālākie Latvijas interešu jautājumi 2012.gadā ir NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs, kā arī ar dalību NATO operācijā Afganistānā saistītie jautājumi, teica ārlietu ministrs.

Vēl būtiska prioritāte ārpolitikā, pēc ministra sacītā, 2012.gadā joprojām būs Latvijai aktuāli enerģētikas un transporta infrastruktūras trīspusējie projekti, kuru mērķis ir stiprināt Latvijas un Baltijas valstu enerģētisko drošību, kā arī veicināt transporta infrastruktūras savienošanu ar citām ES dalībvalstīm Centrāleiropā.

Progress šo projektu īstenošanā būs atkarīgs no dialoga efektivitātes un kompromisa spējām ar Baltijas partneriem. Latvijas interesēs ir panākt lēmumu par reģionālā sašķidrinātās gāzes termināla izvietošanu Latvijā, tālāku darbu pie Visaginas atomelektrostacijas projekta Lietuvā, kā arī tālāko izpēti par vērienīgo Baltijas valstu un Polijas dzelzceļa projektu "Rail Baltica", teikts ziņojumā.

Ne mazāk būtiski ir stiprināt saikni ar latviešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas. Šajā ziņā ĀM sadarbībā ar Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju jāizstrādā programmas, lai ar Latvijas vēstniecību iesaisti stiprinātu saikni kultūras un izglītības jomā. Šajā darbā būtu jāiesaistās arī pašvaldībām, piebilda ministrs.

Tāpat ĀM prioritāte 2012.gadā būs vēstniecību nostiprināšana, teica ārlietu ministrs. Viņš norādīja, ka šogad nav paredzēts paplašināt Latvijas diplomātisko pārstāvniecību skaitu, bet gan turpmākajos divos gados stiprināt jau esošās. Ministrs norādīja, ka nav liederīgi paplašināt vētsniecību tīklu, kamēr tas nav nostiprināts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos.

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika pagājušā gada 27.janvārī, kad pēc ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (V) ziņojuma debatēs runāja 25 deputāti.

Izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas paredz ārpolitikas debašu rīkošanu, tika veiktas 2010.gada rudenī. Ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārpolitikas debates Edgars Rinkēvičs Iveta Grigule Jānis Dombrava
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form