Foto: Saeimas administrācija
Saeimas "savdabīgais rekords" jeb 23 stundas un 56 minūtes garā sēde prasījusi ne vien deputātu, bet arī Saeimas darbinieku iesaisti. Lai darbam papildus veltītās stundas segtu, likumā atrunāts, ka šie darbinieki varēs saņemt atpūtas laiku.

Kā portālam "Delfi" skaidro Saeimas Preses dienestā, darbiniekiem nostrādātās virsstundas tiek kompensētas ar atpūtas laiku atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam.

Vienlaikus, atbilstoši Darba likumā noteiktajam, Saeimas darbinieki par nakts darbu (no pulksten 22 līdz 6) saņemšot piemaksu 50% apmērā.

Valsts darba inspekcijā, iezīmējot plašāku kontekstu, portālam "Delfi" norāda, ka jautājumā par darbinieka papildu ieguldījumu darbā ir nošķiramas divas kategorijas.

Ja darbu veic uz darba līguma pamata, tad ir svarīgi nosacījumi par darba laiku un arī darba laika organizāciju – no cikiem, līdz cikiem darbs tiek veikts. Līdz ar to esot jāvērtē, vai ir konstatēts virsstundu darbs.

Savukārt papildu darba, kas ir otrā kategorija, gadījumā darba devējam nākas nodrošināt piemaksu. Papildu darbs ir drīzāk izprotams kā darbs, kas tiek veikts iekš darba laika, kad tiek izdarīts vairāk nekā amata pienākumi nosaka. Līdz ar to piemaksa kalpo kā kompensācijas mehānisms par intensīvo darba režīmu.

Šajā gadījumā, kā izriet no Saeimas Preses dienesta atbildes, gan tiek runāts par virsstundu darbu. Tam, kā norāda Valsts darba inspekcijā, būtu nodrošināma piemaksa. Taču būtisks apsvērums šādā gadījumā ir veids, kā tiek uzskaitīts darba laiks. Proti, vai tas ir konkrēts laika apmērs dienā, piemēram, no pulksten 9 līdz 18, vai tas ir drīzāk summēts, piemēram, mēneša vai nedēļas apmērā paredzot konkrētu stundu skaitu.

"Jāsaprot, ka darba laiku – astoņas stundas dienā – var organizēt jebkurā diennakts periodā. Parasti darba laiku nosaka darba līgumā vai arī darba kārtības noteikumos. Pie summētā darba laika tas var tikt noteikts arī darba grafikā, kas var būt mainīgs," norāda inspekcijā.

Turpretim attiecībā pret deputātiem, kā vietnē "Twitter" skaidrojis parlamentārietis Andris Kulbergs (AS), piemaksas pie atalgojuma nav paredzētas.

Kā ziņots, Saeima 2023. gada budžetu un ar to saistītos likumprojektus sāka skatīt trešdien, 8. martā, pulksten 9 un šo darbu noslēdza ceturtdien, 9. martā, īsi pirms pulksten 9, Saeimas spīkeram Edvardam Smiltēnam (AS) secinot, ka parlaments ar diennakts darbu – 23 stundām un 56 minūtēm – ir uzstādījis jaunu budžeta izskatīšanas ilguma rekordu.

Garā budžeta apstiprināšanas sēdē arī izpelnījusies kritiku. Piemēram, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Ikstens portālam "Delfi" pauda: "Jēgas tur nav nekādas, ne no satura viedokļa, ne no rezultāta viedokļa, un tas ir acīmredzams".

Paužot savu redzējumu par sēdi, politologs atzīmēja, ka "tā nav lemšana pēc būtības, tā ir ākstīšanās, kur opozīcija nolaiž tvaiku. Līdz ar to jautājums ir par to, vai kļūdas pēc kāds koalīcijas deputāts neaiziet mājās vai neaizmieg. Tas ir arī viss."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!