Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uztrauc jautājums par tiesiskajām sekām, kādas varētu rasties mākslīgās apaugļošanas rezultātā. Komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts sarunā ar žurnālistiem stāstīja, ka, izskatot Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likumprojektu, konstatēts, ka ir neatbildēts jautājums, ko civillikumā un tiesu praksē uzskatīt par bērna māti - pasūtītāju vai iznēsātāju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Seiksts norādīja, ka, pasūtot iznēsāt bērnu, tiek slēgts līgums, taču vēl viens neatbildēts jautājums ir, kas notiek tad, ja piedzimst kropls bērns.

"Līgumu var lauzt, bet kas notiek ar bērnu, kāds ir viņa liktenis?" - retoriski vaicāja komisijas vadītājs.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzskata, ka vēl rūpīgāk jāiepazīst starptautiskā prakse. Seiksts stāstīja, ka, piemēram, Vācija atgriezās pie tā, ka bioloģiskā māte ir tā, kas bērnu nēsājusi.

Vēl Seiksts uzsvēra, ka, gatavojot Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, ir svarīgi, lai netiktu ignorētas arī to cilvēku intereses, kuri pasūta bērna iznēsāšanu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rezultātā secinājusi, ka minētajā likumā būtu nepieciešams ieviest jaunu sadaļu, kas varētu saukties "Mākslīgās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna likteņa tiesiskais regulējums", sacīja Seiksts, piebilstot, ka juridiski šis nosaukums būtu precizējums.

Seiksts uzsvēra, ka, gatavojot šo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā, līdzatbildīgā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzskata, ka nedrīkst pieiet tikai no viena aspekta, jo likums būs ļoti svarīgs un var radīt "ļoti dziļas sekas daudzu cilvēku likteņos".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form