Saeimas komisija nosoda valdības ieceri likvidēt plānošanas reģionus

"Ar šo lēmuma projektu vēlamies apturēt paredzēto plānošanas reģionu likvidāciju, jo tās rezultātā, piemēram, sabiedriskā transporta kustību valsts reģionos organizētu nevis vietējā vara, kas ir tuvāk iedzīvotājiem un labāk zina viņu vajadzības, bet gan Rīgā. Tas nav pieļaujams," pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS). Viņš arī uzsvēra, ka "ir jādomā, kā panākt lielāku valsts varas decentralizāciju, ministriju funkcijas nododot plānošanas reģioniem."

Komisijas deputāte Rasma Kārkliņa (V) sēdē rosināja nekavēties un "skaidri pateikt, kas turpmāk notiks ar plānošanas reģioniem, jo nestabilitāte un neziņa par to pastāvēšanu grauj motivāciju strādāt – cilvēki vairs nevēlas uzņemties jaunas saistības un īstenot dažādus, arī starptautiskus, projektus, līdz ar to pastāv risks investīciju piesaistei."

Komisija uzskata, ka plānošanas reģioniem arī turpmāk ir jāiesaistās teritorijas attīstības plānošanā, sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanā un Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanā. Lēmuma projektā arī norādīts, ka nepieciešams turpināt reģionālo reformu un decentralizēt valsts pārvaldi uz pašreizējo piecu plānošanas reģionu bāzes.

Deputāti otrdien iepazinās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas redzējumu par plānošanas reģionu iespējamo pastāvēšanu. Viens no variantiem paredz līdz 2012.gada 1.janvārim likvidēt plānošanas reģionus, vai arī uz to bāzes izveidot vēlētas deviņu apriņķu pašvaldības. Tāpat rosināts apsvērt pašreizējo piecu plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšanu, kā arī precizēt to teritorijas pēc kultūrvēsturiskajām robežām.

"Reformai ir jābūt, bet, kamēr jautājums vēl nav sagatavots, apspriests un izdiskutēts, mēs nevaram runāt par izmaiņām pēc formas, jo saturs ir svarīgāks," pauda komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Dolgopolovs (SC).

Jau vēstīts, ka valdība pērn decembra beigās uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un līdz šā gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmējiem. Ar premjera Valda Dombrovska (V) rīkojumu šogad novembrī izveidotā darba grupa rosināja plānošanas reģionu likvidāciju pabeigt līdz 2012.gada 1.janvārim.

Darba grupa rosina vērtēt iespējas plānošanas reģionu funkcijas nodot Vides un reģionālās attīstības ministrijai, novadu pašvaldībām un otrā līmeņa pašvaldībām jeb apriņķiem, kurus varētu ievēlēt 2013.gada pašvaldību vēlēšanās. Ziņojumā norādīts, ka šis variants ir visizdevīgākais un to atbalsta arī paši plānošanas reģioni.

Reģionālās attīstības likumā noteikts, ka plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona un tās lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome. Pašlaik ir izveidoti pieci plānošanas reģioni - Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Būtiskākās reģionu funkcijas ir reģionālā līmeņa attīstības plānošana un koordinācija, vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu tiesiskuma uzraudzība, sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos organizēšana un citas.

Valsts budžeta finansējums plānošanas reģionu uzturēšanai ir samazinājies no 1,35 miljoniem latu 2009.gadā līdz 693 665 latu šogad. Papildus reģioni no valsts budžeta saņem arī 200 000 latu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai. Paši plānošanas reģioni no 2006. līdz 2010.gadam no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un ārvalstu atbalsta instrumentu, kā arī citu avotu finansējuma ir piesaistījuši 9,4 miljonus latu.