Saeimas Sociālās drošības apakškomisija šodien sēdē apsprieda sociālā budžeta ieņēmumus un izdevumus, meklējot finansējumu pensiju indeksēšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisijas sēdē deputāti uzklausīja Finanšu ministrijas (FM), Labklājības ministrijas (LM) un Valsts kases sniegto informāciju par sociālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.

FM vecākais eksperts budžeta jautājumos Jānis Šints norādīja, ka 2009.gada sociālās apdrošināšanas budžetā izdevumi pārsniegs ieņēmumus, un ilustrēja, ka pagājušajā gadā no pirmā līdz 13.februārim ieņēmumi bijuši 65 miljoni latu, salīdzinot ar 56,9 miljoniem latu šogad.

Uz 2009.gada 1.februāri sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājums bija 965,6 miljoni latu, tai skaitā valsts pensiju speciālā budžeta uzkrājums - 700,5 miljoni latu, nodarbinātības speciālā budžeta uzkrājums - 64 miljoni latu.

Šints uz deputātu jautājumu atbildēja, ka to, vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana dod budžetā papildu ieņēmumus, varēs vērtēt ne agrāk kā aprīlī vai maijā.

Sociālās drošības apakškomisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) jautāja, vai nav iespējama pensiju indeksācija no aprīļa, ņemot vērā, ka, lai indeksētu pensijas, kas nav lielākas par 135 latiem, šim nolūkam papildus būtu nepieciešami 7,2 miljoni latu.

LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks uzsvēra, ka sliktākā scenārija piepildīšanās gadījumā pie vidējā gada bezdarba līmeņa 11,8% apmērā līdz gada beigām nodarbinātības speciālajā budžetā būs nepieciešami papildus 65 miljoni latu.

Kā iepriekš ziņots, LM atbalsta pensiju indeksāciju no aprīļa, un sēdē Alliks apliecināja LM nodomu rīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem prasīt skaidrot, kāpēc nav iespējams samazināt otrajā pensiju līmenī pārskaitāmo līdzekļu daudzumu. Latvijā šobrīd šajā pensiju līmenī pārskaita 8% no ienākumiem, salīdzinot ar Lietuvu, kur šis rādītājs ir tikai 3,5%, un Igauniju, kur apsver samazināt šo apmēru līdz trijiem procentiem.

Šādu grozījumu ieviešana no 1.jūlija dotu ietaupījumu 12,5 miljonu latu apmērā, teica Alliks. LM neredz iemeslu, kāpēc sociālā budžeta uzkrājumu nevar izmantot arī bezdarbnieku pabalstu izmaksai jau šogad.

Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka informēja deputātus par sociālā budžeta uzkrājumu izmantošanu, norādot, ka uz 1.februāri 448 miljoni latu izmantoti speciālā budžeta termiņnoguldījumos, bet par sociālā budžeta uzkrājumu atlikušo daļu kontos Valsts kasē saņemti noteikti procenti.

Valsts kase arī neiebilst pret pensiju pārvaldīšanas nodošanu tās rīcībā, ja tiks pieņemts tāds lēmums.

Saeimas komisija turpinās darbu pie valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izlietojuma analīzes, apstiprināja Barča.

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā nonāk darba devēju un darba ņēmēju veiktās sociālās iemaksas. Veicot šos maksājumus, iedzīvotāji tiek apdrošināti sociālā riska situācijām un var saņemt pabalstus bezdarba, slimības, bērna piedzimšanas, darbspēju zaudējuma un citos gadījumos. No šī budžeta līdzekļiem maksā arī pensijas. Sociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju apmērs katram cilvēkam ir individuāls - to nosaka atkarībā no veikto iemaksu apmēra, darba stāža un citiem faktoriem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form