Komisijas sēdē ģenerālprokurors Juris Stukāns teica, ka likuma pantos, kas skar valsts amatpersonu izdarītos noziedzīgos nodarījumus, trūkst spējas definēt, kādā veidā šī amatpersona ir radījusi būtisku kaitējumu jeb aizskārusi valsts varas, pārvaldības kārtības vai kādas citas intereses. Viņš minēja piemērus, kad tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu tikai tādēļ, ka prokurors nav spējis "izfilozofēt", kādā veidā ir aizskartas šīs intereses.
Saeimas apakškomisijas sēdē priekšlikums grozīt likuma 317., 318 un 319. pantus tika atbalstīts. Tieslietu ministrija (TM) strādā pie precīza grozījumu formulējuma, apakškomisijas sēdē sacīja TM pārstāve Indra Gratkovska.
Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantos paredzēta atbildība par valsts amatpersonu noziegumiem – dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonas bezdarbību. Visos šajos pantos ir minēts "būtisks kaitējums", kas nodarīts valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Kā piemēru "būtiska kaitējuma" interpretācijas daudzveidībai Stukāns minēja Aivara Lemberga krimināllietu, kurā tiesnese no 40 epizodēm 21 taisīja attaisnojošu spriedumu, pasakot, ka nesaskata, ka šajās apsūdzībās būtu pierādīts būtisks kaitējums.
"Visticamāk, ir domstarpības tajā, kā prokurors un tiesnese saskata šo kaitējumu", sacīja ģenerālprokurors, secinot, ka šī brīža situācijā no formulējuma par attiecīgām interesēm un to aizskārumu ir atkarīga kriminālatbildība, un tas neesot pareizi.
Atbalstu grozījumiem pauda arī Juris Jurašs (JKP), atminoties darbu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kur ikdienā nācās saskarties ar būtiskā kaitējuma noteikšanu. Viedokļi atšķīrās gan praktiķiem, gan prokuroriem, gan tiesai – nebija vienotas izpratnes, uzsvēra Jurašs.
Neviens no diskusijas dalībniekiem neizteica pretenzijas par likuma grozījumiem, taču pauda ieteikumus, kas jāuzsver grozījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
