Saeimas komisijās lems par pensijas vecuma paaugstināšanu jau no 2014.gada  (45)

Par grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja 51 koalīcijas deputāts, bet pret bija 38 opozīcijas deputāti.

Valērija Agešins (SC) aicināja balsot pret šādu lēmumu, norādot, ka "Saskaņas centrs" iebilst pret pensijas vecuma paaugstināšanu. "Daudzi cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem un tas nozīmē, ka valstij kādu laiku nāksies viņiem maksāt bezdarbnieku pabalstu, bet pēc tam viņi vērsīsies vietējā pašvaldībā pēc sociālās palīdzības un maznodrošinātas personas statusa piešķiršanas. Mēs uzskatām, ka nav jēgas tagad paaugstināt pensijas vecumu, ja netiek rādītas jaunas darbavietas un ja netiek izstrādāta speciāla valsts programma priekšpensiju vecuma cilvēkiem," klāstīja Agešins.

Savukārt deputāts un LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) aicināja balsot par, skaidrojot, ka esošajos demogrāfiskajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus pensionēšanās noteikumus "un pensionēšanās vecuma paaugstināšana agrāk vai vēlāk ir neizbēgama".

Patlaban pensionēšanās vecums gan sievietēm, gan vīriešiem Latvijā ir 62 gadi. Šo slieksni iecerēts pakāpeniski paaugstināt līdz 65 gadiem 2020.gadā, iepriekš skaidroja Labklājības ministrija (LM).

Izmaiņas likumā par valsts pensijām nepieciešamas pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai. Citas alternatīvas ir vai nu personu interesēm vēl nelabvēlīgākas vai arī rada būtisku risku tautsaimniecības attīstības bremzēšanai un jaunu darba vietu radīšanai, kā rezultātā situācija sociālās apdrošināšanas budžetā tikai pasliktinātos, skaidro LM. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana 2014.gadā sociālajā budžetā ļaus ietaupīt 7,94 miljonus latu, bet 2015.gadā – 17,04 miljonus latu.

Jau vēstīts, ka valdība februāra beigās konceptuāli atbalstīja LM priekšlikumu pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – sākt pakāpeniski paaugstināt jau ar 2014.gadu, nevis 2016.gadu, kā bija paredzēts iepriekš.

Valdības lēmums paredzēja 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to plānots paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 1955.gada 1.jūlijam. LM skaidro, ka tas nozīmē - cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.

Tāpat arī no 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, bet no 2020.gada – uz 20 gadiem.

Lai sakārtotu sadrumstaloto izdienas pensiju regulējumu, kuru piešķiršanu šobrīd regulē astoņi normatīvie akti, plānots sagatavot priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai. Tāpat līdz 2013.gada 1.martam paredzēts izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, pārskatot izdienas pensijas vecumu un stāžu, tajā pat laikā nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.

LM informē, ka 2011.gadā no valsts pamatbudžeta izdienas pensiju saņēma 7,6 tūkstoši cilvēki. Viņu vidējais vecums bija 52,47 gadi.

Vienlaikus paredzēts no 2014.gada, pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.