Saeimas komisijās vērtēs PLL ierosinājumu ieviest ministra noteikumus

Par PLL rosināto grozījumu Ministru kabineta (MK) iekārtas likumā nodošanu komisijām nobalsoja 60 deputāti no PLL, "Saskaņas centra" (SC), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijām, kā arī VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis. Pret bija 37 deputāti no "Vienotības" un VL-TB/LNNK.

Pēc šī balsojuma bez diskusijām komisijām nodoti arī ar šo priekšlikumu saistītie grozījumi citos likumos – Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un likumā par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un MK pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību.

PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns, aicinot atbalstīt frakcijas ierosinājumu, pastāstīja par kādu piemēru. Pagājušajā nedēļā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi MK noteikumos, kuros precizētas normas par dējējvistu sprostos nodrošināmajiem pakaišiem. Zalāns sacīja, ka zemkopības ministrs varētu to izdarīt pats un ierēdņiem nenāktos vairāku mēnešu garumā runāt par šo tēmu starpministriju sanāksmēs.

Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) aicināja PLL priekšlikumu neatbalstīt. Viņa ironizēja, ka PLL rūpes par valdības darbu ir aizkustinošas, tomēr aizrādīja: "Jūs neesat aizdomājušies, ka šīs jaunās prasības var ierobežot dējējvistu īpašnieku tiesības."

Čepāne norādīja: ja šāds likums tiktu pieņemts, to varētu apstrīdēt Satversmes tiesā, jo tas ir pretrunā ar Satversmi – tiktu pārkāpts varas dalīšanas princips. "Ministru tiesības izdot ārējus normatīvos aktus nav minētas Satversmē," uzsvēra Čepāne.

Kā vēstīts, "lai padarītu valsts pārvaldi racionālāku un efektīvāku", opozīcijā esošā PLL rosina noteikt, ka ministrs savas kompetences ietvaros var izdot normatīvos aktus – ministra noteikumus.

PLL deputāti Saeimas prezidijam iesnieguši grozījumus virknē likumu, kas, pēc frakcijas domām, ļaus paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu un atslogot valdības darbu, lai Ministru kabinetam mēnešiem ilgi nebūtu jāskata jautājumi, kurus var izlemt atbildīgā ministrija.

"Spilgtākais piemērs šodien ir Zemkopības ministrija, par kuras sagatavotajiem "gurķu standartiem" un dzīvnieku labturības noteikumiem valdības sēdēs ir jālemj arī citiem ministriem," norāda frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. "Tā vietā, lai valdība risinātu jautājumus pēc būtības, ministri ir spiesti iesaistīties nevajadzīgās diskusijās par kādas vienas nozares specifiskajiem jautājumiem, ar Valsts Kancelejas starpniecību pārsūtot vēstules no vienas ministrijas citai. Mūsu sagatavotie priekšlikumi ne vien samazinās birokrātiju, bet arī palielinās nozares ministru atbildību".

"Par Labu Latviju" sagatavotie grozījumi paredz, ka ministra noteikumi normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā ir zem Satversmes, likuma un Ministru kabineta noteikumiem. Deputāti rosina, ka ministrs varēs izdot ministra noteikumus, ja likums viņu tam īpaši pilnvaro.

Zalāns ir pārliecināts, ka koalīcijas partiju attieksme pret šiem grozījumiem parādīs, vai valdība vēlas birokrātiju mazināt tikai vārdos, vai arī tam sekos kādi darbi.