Saeimas priekšā atrastajā kapsētā konstatēti 300 apbedījumi
Foto: LETA

Vasaras beigās un rudenī veikto arheoloģisko izrakumu rezultāti pie Sv. Jēkaba baznīcas Rīgā atklājuši aptuveni 300 apbedījumu vietas, vēsta “Latvijas Avīze”.

Pētījumi, kā raksta laikraksts, izrādījušies pārsteidzoši, jo atgādina par aizmirstu faktu – proti, pie tagadējās Jēkaba katedrāles, burtiski Saeimas durvju priekšā, viduslaikos pletās plaša kapsēta. Medijs arī skaidro, ka ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli.

Artūra Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu – daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

“Tas pat ir pārsteidzoši, cik viegli aizmirstam tādas pašsaprotamas lietas," "Latvijas Avīzei" teic arheologs. Tomsons atgādina, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Protams, kā atgādina “Latvijas Avīze”, viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226. gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu kaut kā bija piemirsts. Šis dievnams atšķirībā no vāciskajām Doma un Sv. Pētera baznīcas draudzēm vēsturiski piederējis "nevāciem", tas ir, latviešiem. Jēkaba baznīcu par savu uzskatīja latviskās zvejnieku un alus nesēju brālības, kā arī daudzi latviešu amatnieki.

Avīzē skaidrots, ka kapsētas teritorija stiepjas uz Saeimas pusi, uz ziemeļiem, kas skaitījusies trūcīgo draudzes locekļu daļa. Savukārt uz Doma baznīcas pusi vērstā saulainā dienvidu puse jau skaitījusies prestižāka. Tomsons lēš, ka daļa 19. gadsimta vidū uzbūvētā Vidzemes bruņniecības nama, tagadējās Saeimas, savulaik uzcelta jau virs kapsētas.

"Tas, ko izrakumos aizķērām, ir viduslaiku kapsētas pēdējā, beigu fāze, lielākoties 17. gadsimts un drusku 18. gadsimts, kas ir pati virskārta. Pēc tam virs tā kultūrslānis praktiski vairs nav audzis," stāsta arheologs.

Apbedījumu slānis, kā noskaidrojusi “Latvijas Avīze”, sākas jau drīz zem bruģa, ap 1,70–1,80 m dziļumā uz Saeimas pusi. Dziļākais izrakumu punkts sniedzies nedaudz dziļāk par trim metriem. Tas ļāvis konstatēt 10–11 apbedījumu kārtas, kur pēdējā sasniegtā bijusi aptuveni no 15. gadsimta. Dziļāk nav rakts. Tas arī nav bijis izrakumu uzdevums, līdz ar to 13.–14. gadsimta slānis palicis neskarts, bet par to liecinājuši atsevišķi priekšmeti, kas laika gaitā nonākuši augšējos zemes slāņos.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus