Savukārt par to, cik skolotāju nepieciešams kristīgās mācības pasniegšanai nav skaidrības, zināms tikai, ka 600 ir izteikuši gatavību priekšmetu ar 1.septembri pasniegt, pastāstīja Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājs Māris Krastiņš.
Krastiņš stāsta, ka precīzs nepieciešamo skolotāju skaits nav zināms, jo skolās vēl neesot informācijas par vecāku izvēli.
Šobrīd ētikas un kristīgās mācības skolotāji tiekot apmācīti kursos. Ētiku skolotājiem māca multiplikatori jeb skolotāji, kas jau agrāk apmācīti priekšmeta pasniegšanai. Katrā Latvijas rajonā notiekot vieni 18 stundu kursi, kuros zināšanas iegūst apmēram 25 cilvēki. Skolotāju ceļa izdevumus un multiplikatoru darba izmaksas sedz valsts, bet pārējie izdevumi jāsedz pašvaldībai.
Savukārt kristīgās mācības kursi notiek Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātē, un par dalību tajos jāmaksā skolotājiem pašiem. Ētikas un kristīgās mācības kursi izmaksājot 6000 latus.
Tā kā sagatavošanās laiks priekšmetu pasniegšanai bijis īss, tad mācību grāmatas ētikas un kristīgās mācības pasniegšanai nav, un skolotājiem būs jāvadās pēc mācību priekšmetu standartiem un paraugiem, kas nozīmē, ka viņiem, gatavojoties stundām, būs jāiegulda vairāk darba.
Ierosinājums pamatskolas 1.-3.klašu skolēniem pasniegt kristīgo mācību vai ētiku izskanēja 2003.gada vasarā, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi, ka jaunā kārtība būs spēkā no šā gada 1.septembra.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru "Providus" veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa skolēnu vecāku pozitīvi vērtē kristīgās mācības vai ētikas stundu ieviešanu pamatskolas pirmajās klasēs, turklāt divas trešdaļas vecāku vēlētos, lai viņu bērni apgūst ētiku, nevis kristīgo mācību. Pētījumā konstatēts, ka tikai 37% skolu ir pedagogs, kas var pasniegt kristīgo mācību kā atsevišķu priekšmetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
