Saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, par ko Latvija nesen ir saņēmusi brīdinājumus no ASV, pastiprināta uzmanība ir pievērsta divām trim bankām, intervijā laikrakstam "Kommersant Baltic Daily" izteicies iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP).
Savukārt taujāts, vai tiesa, ka, atklājot aizdomās turamo banku vārdus, varētu izraisīt Latvijas ekonomikas krīzi, ministrs uzsver: "Teorētiski - jā, praktiski - nē. Ja runa būtu par kādām lielām mahinācijām, tad tiesībsargi reaģētu nekavējoties un tiktu informēta arī sabiedrība. Ticiet man - ja izmeklēšanas intereses to prasītu, būtu gan banku kontu aresti, gan to īpašnieku un banku vadītāju aresti. Taču tam nav pamata."
Jēkabsons pastāstījis, ka nesenajā vizītē ASV šīs valsts atbildīgās institūcijas viņam neesot minējušas konkrētu banku nosaukumus, kuras tiek turētas aizdomās par naudas atmazgāšanu. "Amerikāņi tur aizdomās vairākas Latvijas bankas un seko līdzi to darbībai," sacījis politiķis.
Ministrs uzsvēris, ka ASV varas iestādēm, tāpat kā Latvijas tiesībsargiem, par banku pārkāpumiem pārsvarā ir aizdomas, nevis konkrēti fakti, kas pieradītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Kā ziņots, janvāra nogalē premjers Aigars Kalvītis (TP) paziņoja, ka Latvija no ASV ir saņēmusi brīdinājumus, ka banku sektorā notiek nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumi, tāpēc valdība nolēmusi nopietni cīnīties ar šo problēmu.
Vēlāk izskanēja informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc vairākiem izteiktiem brīdinājumiem divām vārdā nenosauktām Latvijas komercbankām likusi to akcionāriem mainīt valdes sastāvu, lai novērstu kredītiestādēs konstatētos likumu pārkāpumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
