Foto: LETA

Par Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā minētajiem gadījumiem saistībā ar uzturēšanās atļaujas, iespējams, nelikumīgu pagarināšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) uzdevis veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu atbildīgo personu rīcības tiesiskumu, pastāstīja ministra padomniece Daiga Holma.

Tāpat PLMP ir uzdots nekavējoties iesniegt Iekšlietu ministrijai risinājumus VK revīzijas ziņojumā norādīto ieteikumu īstenošanai. PLMP jāizstrādā iekšējās procedūras, kādās saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto veicama kapitālsabiedrības samaksāto nodokļu izvērtēšana.

Tāpat tiks sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai pilnveidotu veikto nodokļu maksājumu izvērtēšanas kārtību. Problēma ir tā, ka normatīvais regulējums patlaban paredz tikai samaksāto nodokļu pārbaudi par pēdējo gadu, norādīja Holma.

Jau ziņots, ka PMLP pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuriem tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, secinājuši VK revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī.

Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai - ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa.

Tomēr revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram, ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28 460 eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. VK par to ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Revidenti arī konstatējuši, ka PMLP novēloti anulē uzturēšanās atļaujas. Novēloti anulēts 20% pārbaudīto termiņuzturēšanās atļauju un 75% pastāvīgo uzturēšanās atļauju. VK norāda, ka ikviena ārzemnieka pienākums ir noteiktā termiņā iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, bet, ja tas netiek izdarīts, ir paredzēta administratīvā atbildība. Vairumā gadījumu PMLP šīs personas sāk meklēt tikai tad, kad atļauja jau būtu jāanulē. Konstatēti vairāki gadījumi, kad PMLP atļauju nav anulējusi gadu vai pat desmit gadus pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!