Atšķirībā no Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās deputātu kandidātu saraksti netiek numurēti. Vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu zīmes sakārto sarakstu pieņemšanas secībā, kā augšējo liekot vēlēšanu zīmi ar to kandidātu sarakstu, kurš pirmais reģistrēts vēlēšanām.
Tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kas ir iekļauti Latvijas vēlētāju reģistrā un vēlēšanu dienā būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu.
Piesakoties vēlēšanām, kandidātu sarakstam jāpievieno 4000 zīmju priekšvēlēšanu programma, kā arī jāsniedz noteiktas ziņas par sarakstā iekļautajiem deputātu kandidātiem. Piesakot kandidātu sarakstu vēlēšanām, jāiemaksā drošības nauda, kuras lielums atkarīgs no iedzīvotāju skaita vēlēšanu apgabalā. Drošības nauda tiek atmaksāta, ja saraksts vēlēšanās iegūst vismaz vienu deputāta vietu. Savukārt, ja sarakstam vēlēšanās neveicas, drošības nauda iemaksājama pašvaldības budžetā.
Vienu un to pašu kandidātu drīkst pieteikt tikai vienas domes vēlēšanām. Vēlētājs drīkst kļūt par deputātu kandidātu tajā vēlēšanu apgabalā, kur viņam bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus no saraksta iesniegšanas dienas ir reģistrēta dzīvesvieta, kurā viņš kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais ir nostrādājis vismaz pēdējos četrus mēnešus vai kur viņam pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Šogad pirmo reizi visi deputātu kandidātu saraksti obligāti sagatavojami un iesniedzami arī e-formātā, kas sekmēs kandidātu sarakstu, priekšvēlēšanu programmu un ziņu par kandidātiem publicēšanu internetā un pieejamību vēlētājiem.
Kandidātu sarakstu pašvaldību vēlēšanām pieņemšanas laikus nosaka attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija, un šiem darba laikiem jābūt izliktiem pie pašvaldību ēkām un informācijas sniegšanas vietās.
6.jūnija pašvaldību vēlēšanās Latvijā būs jāievēl 1765 deputāti. 41 pašvaldībā būs jāievēl 13 deputāti, 60 pašvaldībās - 15 deputāti, 16 pašvaldībās - 17 deputāti, bet Rīgas domē - 60 deputāti.