Plankumainā stanhopeja ir reta tropu orhideja, kura dabā kā epifīts aug uz koku stumbriem. Ģints nosaukta kādreizējā Londonas Medicīniski-botāniskās biedrības prezidenta grāfa Filipa Henrija Stanhopa (1781-1855) vārdā, bet sugas nosaukums tigrina, dots, vērojot neparasti lielo ziedu savdabīgo krāsu rotaļu.
Ziedam ir reibinoši salda, pat uzmācīga smarža, kas auga ziedēšanas laikā piepilda visu oranžēriju. Ziedošā orhideja aplūkojama NBD oranžērijā darbdienās no pulksten 8 līdz 17 (sestdien 23.jūnijā un svētdienās – slēgta). Orhidejas ir sugām bagātākā ziedaugu dzimta. Ik gadus tropiskajos mūža mežos tiek atklātas arvien jaunas zinātniekiem līdz šim nezināmas orhidejas. Vienlaikus orhidejas ir arī vieni no augiem ar viskomplicētāko vairošanās veidu. Daudzu sugu ziedi atgādina kukaiņus, kuri tos apputeksnē.
Daudzām sugām jaunais stāds spēj attīstīties tikai tad, ja uzdīgusī sēkla nonāk saskarē ar simbiotiskām sēnēm. Arī tad dīgsts vairākus gadus attīstās augsnē un nereti paiet vairāki gadi (pat 10-15), kamēr tas sakrāj spēkus pirmajai ziedēšanai. Daudzas sugas, īpaši tropu orhidejas aug kā epifīti koku zaros, tām ir īpašas prasības pēc mitruma un temperatūras un šī iemesla dēļ tās ir ļoti grūti audzējamas telpās.
Daudzas eksotiskās tropu orhidejas ir nonākušas uz iznīkšanas robežas tikai sava eksotiskā izskata dēļ. Līdzās kaktusiem tās ir viena no visiecienītākajām augu valsts kontrabandas precēm.
Latvijā savvaļā sastopamas vairāk nekā 30 orhideju sugas, daudzas no tām ir retas un īpaši aizsargājamas. Vairākām sugām ziedi ir sīki un neizteiksmīgi, taču citām – dzeltenajai dzegužkurpītei, smaržīgajai un zaļziedu naktsvijolei, dzegužpuķēm un dzegužpirkstītēm tie ir gana krāšņi un, līdz ar to – arī apdraudēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
