Latvijā pērn samazinājusies zīdaiņu vecumā līdz vienam gadam mirstība, taču nāvi izraisošo slimību saraksts pēdējos gados nav mainījies - problēmas grūtniecības laikā un neilgi pēc piedzimšanas, iedzimtas kroplības, deformācijas, hromosomu anomālijas. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pērn miruši 210 zīdaiņi, kas, salīdzinot ar 1999.gadu, ir par deviņiem bērniņiem mazāk, bet ar 1995.gadu - gandrīz uz pusi mazāk (407). Lielākā mirstība daudzu gadu laikā (97 pērnajā gadā, 117 bērniņi 1999.gadā, bet 1995.gadā - 208) ir no tā dēvētajiem noteiktiem perinatālā perioda stāvokļiem. Perinatālie stāvokļi ir bērna veselības stāvoklis laikā no 28.grūtniecības nedēļas līdz vienai nedēļai pēc dzimšanas, informēja Dzemdību nama jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas daktere Irēna Zahare.

Viņa klāstīja, ka perinatālajā periodā ir liels mirušo bērniņu skaits. Šajā laikā bērniem var rasties veselības problēmas - infekcijas un citas, kuru dēļ notiek priekšlaicīgas dzemdības. Turklāt tūlīt pēc dzemdībām zīdaiņi ir īpaši jūtīgi pret vēl nepierasto vidi. Bieži zīdaiņi mirst arī no dažādām kroplībām un anomālijām.

Socioloģiskajos datos minēti arī citi nāves cēloņi - infekcijas un parazitālās slimības, elpošanas sistēmas slimības, ārējie nāves cēloņi un citi. Tāpat ilgus gadus saglabājusies tendence, ka visvairāk zīdaiņu mirst vecumā no 28 dienām līdz vienam gadam. Pērn šajā vecumā miruši 78 bērniņi, 1999.gadā - 72, bet 1995.gadā - 133. Liels skaits mirušo bērniņu ir arī vecumā no vienas līdz sešām dienām.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form