Pēc Kampara vārdiem, partijas, kuras tiešo komunikāciju uzskata par nozīmīgāko informācijas aprites sastāvdaļu, saskaras ar vēlētāju pasivitāti, tādejādi ar laiku izšķiras par labu reklāmai un ne visai pozitīvi vērtējamiem sabiedrisko attiecību paņēmieniem.
Galvenie iemesli, kāpēc notikusi šāda sabiedrības atsvešināšanās, pēc politiķa domām, ir "vēlētāju politiskās enerģijas izsīkums". Cilvēki ir aizņemti ar ikdienas rūpēm, un "jūt apātiju" pret varu, kas nespēj dot ātru sadzīves problēmu risinājumu. Svarīgs faktors ir arī zemais varas uzticamības līmenis, kā arī politiķu nespēja ieinteresēt vēlētāju, kā arī izteikties pietiekami skaidri un iedzīvotājiem saprotami. Bieži vien politiķi nespēj piedāvāt oriģinālas idejas tiešajā saziņā ar vēlētājiem - katru gadu partijas vēlētājus aicina uz tikšanos, teltīm, piedāvā pildspalvas un citas "dāvanas", taču tas vairs nespēj piesaistīt vēlētāju. Nepietiekama ir arī nevalstisko organizāciju (NVO) iesaistīšanās vēlētāju izglītošanā.
Kampars uzskata, ka situāciju varētu uzlabot partiju finansēšanas sistēmas un vēlēšanu izdevumu ierobežojumu kārtības nostiprināšana, jaunu atraktīvāku metožu ieviešana tiešajā komunikācijā, NVO lomas palielināšana starp varu un sabiedrību, kā arī administratīvo resursu pieļaujamās izmantošanas robežas precīza definēšana.
Jau sesto reizi biznesa augstskolā "Turība" norisinās starptautiska konference "Sabiedriskās attiecības: kvalitāte, ieguvumi un riski". Tajā plānots akcentēt ētikas principu, standartu nozīmi un ietekmi uz biznesa spēju izturēt konkurenci tirgū. Kā atzinis augstskolas dekāns Andris Pētersons, apspriede būs kā tilts starp biznesa vidi, teorētiķiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, medijiem un sabiedrību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
