Foto: LETA
Valsts prezidenta Konstitucionālu tiesību komisija (KTK), ko iepriekšējā prezidenta Valda Zatlera laikā vadīja Egils Levits, jau šonedēļ atsāks darbu, un tās atzinumi prezidentam Andrim Bērziņam būs būtiski, lemjot par Satversmes grozījumu iekļaušanu atlaistās 10.Saeimas darba kārtībā, otrdien žurnālistiem sacīja prezidents.

Bērziņš otrdien no rīta raidījumā "900 sekundes" pastāstīja, ka uzrunājis visus KTK locekļus, un Levits piekritis komisiju vadīt arī turpmāk.

Runājot par atlaistās 10.Saeimas darba kārtību, kuru saskaņā ar Satversmi līdz jaunā parlamenta sanākšanai nosaka prezidents, Bērziņš norādīja, ka Satversmes grozījumus, kas šobrīd ir izskatīšana Saeimā, viņš varētu virzīt tālāk, saņemot pozitīvu KTK atzinumu.

Prezidents arī atkārtoti uzsvēra, ka turpmākajos mēnešos pamats sadarbībai starp Valsts prezidenta kanceleju, valdību un Saeimu, būs tāds, ka jautājumi, par kuriem nebūs vienošanās koalīcijā, nebūs Tieslietu ministrijas piekrišanas vai Saeimas Juridiskā biroja akcepta, Saeimas darba kartībā netiks iekļauti/

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija jau atbalstīja grozījumus Satversmē, kas ļautu tautas kalpus administratīvi sodīt un veikt pie viņiem kratīšanu bez parlamenta atļaujas.

Tāpat parlamentā iesniegtas vairākas bijušā prezidenta Valda Zatlera likumdošanas iniciatīvas Satversmes grozījumiem. Tās pašlaik atrodas Saeimas Juridiskajā komisijā.

Grozījumi paredz prezidentam tiesības izvirzīt Nacionālo bruņoto spēku komandieri, divus Satversmes tiesas tiesnešus, valsts kontrolieri, tiesībsarga un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus. Iniciatīva arī paredz, ka Ministru prezidenta amata kandidāts pirms balsojuma Saeimā iepazīstina prezidentu ar valdības sastāvu, kā arī pienākumu ministriem dot svinīgo solījumu jeb zvērestu Saeimā, uzņemoties amata pienākumus.

Tāpat grozījumi paredz impīčmenta procedūru. Saskaņā ar likumprojektu Saeimai ir tiesības atlaist prezidentu vienīgi Latvijas Satversmes vai būtiska likuma pārkāpuma gadījumā. Atzinumu par pārkāpumu sniedz Satversmes tiesa.

Eksprezidents arī rosināja noteikt, ka prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu, ja 1) Saeima ir grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai 77.pantu, bet tautas nobalsošanā šie Satversmes pārgrozījumi nav apstiprināti; 2) Saeima nespēj izteikt uzticību Ministru prezidentam un viņa aicinātajiem ministriem vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas ar noteikumu, ka prezidents nav atkārtoti aicinājis izveidot valdību vienu un to pašu personu; 3) Saeima nepieņem gadskārtējo valsts budžetu līdz saimnieciskā gada 1.martam; 4) ilgāk par vienu mēnesi Saeimas sesijas laikā nenotiek kārtējās Saeimas sēdes, jo tajās nepiedalās nepieciešamais deputātu skaits vai tās netiek sasauktas; 5) tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas prezidentam ir jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un premjeru.

Prezidents nevar atlaist Saeimu, ja līdz viņa pilnvaru termiņa beigām ir atlikuši mazāk nekā trīs mēneši, noteic grozījumi.

Pēc sestdien notikušā referendumā, kurā piedalījās aptuveni 44% balsstiesīgo iedzīvotāju un 94% no tiem atbalstīja Saeimas atlaišanu, parlamenta darba kārtību līdz nākamo 100 tautas kalpu sanākšanai nosaka prezidents.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!