Satversmes tiesa vērtēs pedagogu 'lojalitātes grozījumus'  (20)

Jau vēstīts, ka 1. janvārī, spēkā stājas grozījumi Izglītības likumā, kas paredz, ka no darba var atlaist valstij nelojālus pedagogus. Grozījumus ST apstrīdēja partijas "Saskaņa" deputāti.

Kā portāls "Delfi" uzzināja ST, pieteikumu iesniedza divdesmit 12. Saeimas deputāti. Viņi norāda, ka aizliegums nodarbināt izglītības iestādes vadītāju un pedagogu, kurš neatbilst lojalitātes prasībām, kā arī kārtība, kādā tiek izvērtēta atbilstība lojalitātes prasībām, nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Esot jāņem vērā arī tas, ka vārda brīvība tiekot ierobežota ne vien profesionālajā darbībā, bet arī privātajā dzīvē.

Tāpat, pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežo izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

ST vērtēs Izglītības likuma normu atbilstību Satversmes pantiem, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus un paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Apstrīdētās normas, savukārt, nosaka, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, tostarp nepārkāpj diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība, kā arī persona ar augstāko izglītību, kura apgūst pedagoģisko izglītību.

Tāpat apstrīdētās likuma normas paredz, ka tad, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību likumā noteiktajām prasībām, personai ir aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu, tās nosaka, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, tostarp nepārkāpj diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu.

Tāpat likums noteic, ka ir aizliegts ieņemt pedagoga amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatējis pedagoga vai viņa rīcības neatbilstību likumam, tāpat par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas atbrīvota no pedagoga amata, ja tās rīcībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēta neatbilstība likuma prasībām un no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas nav pagājis viens gads. Tāpat apstrīdēta norma, kas noteic, ka viens no pedagoga vispārīgiem pienākumiem izglītošanas procesā ir audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz šā gada 10. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš 10. jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.