Austrumvidzemē šaubās, vai Latvijā jāuzņem bēgļi no Čečenijas, pauda aptaujātie pašvaldību vadītāji.
Jau ziņots, ka parlamenta Čečenijas atbalsta grupas vadītājs Juris Vidiņš savukārt paudis, ka uzskata par iespējamu šādu palīdzību.

"Mums tas nebūtu grūti, bet tas viss skar Krieviju, ar kuru turklāt mums ir tik sarežģītas attiecības. Mana pārliecība ir tāda, ka piecu cilvēku (uzņemto bēgļu) dēļ varam iekulties nepatikšanās. Tā saku ne tāpēc, ka mēs negribētu palīdzēt vai ka mēs nevarētu atrast vietu bēgļu izmitināšanai. Es runāju par principu," teica Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Stradu pagasta padomes priekšsēdētājs Sīmanis Homčenko.

Viņš pauda, ka "diezin vai Latvijai jāiesaistās strīdīgos notikumos". Tāpēc "diezin vai parlaments Vidiņu atbalstīs", kaut arī viņš savu priekšlikumu izteicis, "labu gribēdams".

Alūksnes mērs Guntārs Bērziņš sacīja, ka viņš negribētu politizēt šo jautājumu.

"No cilvēciskā viedokļa, protams, ja ir iespējas, tad ir jācenšas palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams. Bet ir jāsabalansē šīs iespējas ar mūsu finansiālajām iespējām. Lieta ir tāda, ka mums pašiem ir pietiekami daudz problēmu, ko nespējam atrisināt tieši finansu trūkuma dēļ," teica Bērzinš.

Alūksnes rajona Apes pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Kaktiņš pauda, ka Vidiņa priekšlikums viņam liekas saprotams, "no pasaules humānisma tradīcijām" raugoties. Kaktiņam "kā latvietim" esot iekšēja morāla atbildība šinī jautājumā, jo "savulaik latviešu bēgļi tika uzņemti visā pasaulē", tāpēc latviešiem "zināms pienākums būtu arī pret citām tautām".

Taču Kaktiņš ieteica, ka "jāņem vērā ekonomiskā un sociālā situācija valstī".

"Es baidos vienkārši, vai tas mums ir pa spēkam, jo mēs diemžēl neesam savus cilvēkus nodrošinājuši nemaz ne tik labi. Ievietot bēgļus nometnē - tas jau arī nav atrisinājums. Pie mūsu bezdarba es diezin vai uzskatītu, ka tas ir vēlami un iespējami," teica Kaktiņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā arī "nav izstrādāta bēgļu konvencija", līdz ar to ar likumu "nav deklarēts, kā pret tādiem izturēties". Tāpēc Kaktiņš "gribētu mest akmeni Saeimas dārziņā". Neesot skaidrs, kas ar bēgļiem "notiks pēc tam, vai viņi kļūs par pastāvīgiem iedzīvotājiem un kā tiks organizēta viņu varbūtējā atgriešanās mājās".

Čečeni ne ar ko neesot nedz labāki, nedz sliktāki par citiem bēgļiem, un nevarot zināt, "kad kurā pasaules malā vēl kaut kas atgadīsies". Bet Latvijā attieksme pret bēgļiem šobrīd esot "pārāk neskaidra".

"Tā ir smaga problēma. Tomēr domāju, ka Latvija nevarētu uzņemties to," teica Madonas rajona Lazdonas pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Vītoliņa.

Viņasprāt, "valdībai un Saeimas deputātiem vajadzētu paskatīties, kā dzīvo mūsu pašu cilvēki ārpus Rīgas, varbūt tad viņiem vienā vai otrā gadījumā mati saceltos stāvus".

Vītoliņa teica, ka Vidiņš nācis klajā ar paziņojumu par Čečenijas bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā, lai "parādītu sevi, lai izskanētu uz ārpusi, uz citām valstīm".

"Kurš politiķis tad pievērsīs sev uzmanību ar saukli: "Palīdzēsim Latvijas iedzīvotājiem!" Rezonanses nebūs," secināja Vītoliņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!