Parakstu vākšana tika sākta 1.augustā. Lai gan sākotnēji bija plānoti 100 000 parakstu, Lagzdiņš uzskata, ka arī savāktie vairāk apmēram 89 tūkstoši parakstu ir ievērojams sasniegums, jo kampaņā netika ieguldīti nekādi naudas līdzekļi. Pēc Lagzdiņa domām, savāktie vairāk 89 tūkstoši parakstu pierāda, ka pensionāri ir vienoti savā vēlmē pieprasīt sociāli ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu.
Plānots, ka 28.janvārī plkst.11 Pensionāru federācija rīkos parakstītās atklātās vēstules atvēršanu, kurā piedalīsies ap 200 kampaņas dalībnieku un būs aicinātas piedalīties arī valsts amatpersonas. Pensionāru federācija pensionāru prasības vēlas iesniegt Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, labklājības ministram, kā arī daudzām citām valsts amatpersonām.
Pensionāru federācija uzskata, ka minimālajai pensijai ir jābūt vismaz iztikas minimuma - Ls 85 - līmenī. Turklāt, paaugstinot īres, komunālos, sakaru un transporta tarifus, pensionāriem vienlaikus jāsaņem arī adekvāti kompensācijas maksājumi.
Būtu nepieciešams noteikt, ka pensionāru mājoklis ir neaizskarams, ja viņi īrē vienistabas dzīvokli, istabu komunālajā dzīvoklī vai dzīvoklī, kurā istabu skaits nepārsniedz cilvēku skaitu ģimenē, turklāt īres un komunālajiem maksājumiem tiek izlietoti vismaz 25% ienākumu.
Pensionāru federācija arī ierosina noteikt, ka, saņemot pensiju, kas ir mazāka par iztikas minimumu, visas medicīniskās profilakses, vakcinācijas, ārstēšanas, rehabilitācijas un medikamentu iegādes izmaksas pilnībā ir jāsedz no valsts un pašvaldību līdzekļiem. Savukārt pensionāriem ar lielāku pensiju nekā iztikas minimums šīs izmaksas jāsedz daļā, kas samazina pensiju zem iztikas minimuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
