Ierosinājumu atsaukt Bērziņu bija iesnieguši 10 SC frakcijas pārstāvji. Viens no šī ierosinājuma parakstītājiem, Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs portālam "Delfi" atzina, ka tas saistīts ar to, ka Bērziņš nevirza uz skatīšanu Saeimas sēdē un "tur savā atvilktnē" likumprojektus, par ko komisija jau izlēmusi.
Klementjevs atzina, ka ar to domāti arī SC rosinātie grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredzēja kredītiestāžu īpašnieku maiņas gadījumā noteikt prasību informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par iestādes darbības plāniem tuvākajiem trim gadiem. SC to pamatoja ar bažām par "Parex bankas" sadalīšanas iespējamām negatīvām sekām.
Kā ziņots, šo priekšlikumu kritizēja gan FKTK, gan Finanšu ministrijas pārstāvji, to neatbalstīja arī Latvijas Komercbanku asociācija. Budžeta komisijā balsojot par šī likuma virzību uz Saeimas sēdi, balsis divreiz sadalījās vienādi, jo opozīcija to atbalstīja, bet pozīcijas pārstāvji bija pret. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli likumu uz plenārsēdi nevirzīja un tas "iestrēga" komisijā.
Slēgtajā balsojumā par Bērziņa atsaukšanu bija 37 deputāti, pret bija trīs un tikpat arī atturējās. Lēmuma pieņemšanai nebija kvoruma, un, saskaņā ar Kārtības rulli, ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, lēmums jāpārbalso. Otrajā slēgtajā balsojumā par bija 41, pret viens, bet atturējās trīs deputāti, taču arī tad kvorums nesanāca.
Kārtības rullis nosaka - ja arī pārbalsojot nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt, tāpēc Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) pasludināja pārtraukumu uz 10 minūtēm. Atgriežoties no tā, balsis sadalījās šādi: par 23, pret 45, atturas 14. Līdz ar to SC rosinātās izmaiņas komisijas sastāvā netika atbalstītas, un Bērziņš savu amatu saglabāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
