Scenariji.lv: imigrācija nav risinājums, bērnu par maz

Ar 1,7 bērniem nepietiek

2010.gada maijā un jūnijā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) uzrunāja aptuveni 220 dažādu jomu ekspertus, - ekonomistus, demogrāfus, sociologus, politologus, kultūras darbiniekus, mediķus u.c., - aicinot SAK interneta mājas lapā www.saki.lv sniegt novērtējumus par valsts ilgtermiņa attīstībai izšķiroši svarīgiem jautājumiem un lēmumiem. Kopumā SAK interneta vietnē reģistrējās 160 eksperti un pirmo anketu pilnībā aizpildīja 92 eksperti.

Demogrāfija pēc ekspertu domām ir viens no trim būtiskākajiem valsts ilgtermiņa attīstības jautājumiem līdzās izglītības kvalitātes uzlabošanai un sociālajai drošībai.

Par visiem attīstības indikatoriem, izņemot iedzīvotāju skaita pieaugumu, eksperti bija pesimistiskāki, salīdzinot ar ilgtermiņa stratēģijas Latvija 2030 uzstādījumiem. Tas ir pārsteidzoši, jo tieši iedzīvotāju skaita samazināšanās, ja vien netiek veicināta imigrācija, ir praktiski nenovēršama pat ar tūlītēju un aktīvu dzimstības veicināšanas politiku.

Lielākā daļa aptaujāto nevēlas aplūkot imigrācijas politiku kā demogrāfiskās situācijas risinājumu, vienlaikus uzturot optimistisku redzējumu par iedzīvotāju skaitu, kas iespējams, visdrīzāk, vienīgi ar imigrācijas palīdzību. Arī ekspertu prognozētais dzimstības koeficienta pieaugums līdz 1.6 ir zem esošā iedzīvotāju skaita nodrošināšanas līmeņa. Pēc socioloģisko aptauju datiem vairākums Latvijas iedzīvotāju par vēlamo bērnu skaitu šobrīd uzskata 1,7 bērnus ģimenē (reālais dzimstības līmenis patlaban ir 1,4), taču lai vismaz saglabātu esošo iedzīvotāju skaitu, tiem būtu jābūt vismaz 2,1 bērnam.

Tas gan nenozīmē, ka lielāks bērnu skaits iedzīvotāju skaita sarukumu apturēs dažu gaidu laikā, un tikpat ātri sāksies straujš iedzīvotāju skaita pieaugums. Pat pieņemot, ka jau rīt ikviena ģimene apņemas tikt pie trim vai pat četriem bērniem un dara visu, lai šo apņemšanos realizētu, iedzīvotāju skaits Latvijā varētu sākt pieaugt tikai pēc 30-40 gadiem, jo jāņem vērā gan tas, ka vēl kādu laiku turpināsies iedzīvotāju skaita sarukums, gan tas, ka ir ģimenes, kurās jau ir vismaz viens vai divi bērni, bet ir arī tādas, kurās nav vēl neviena.

Imigrantiem nav vietas

Tomēr arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzskata, ka patreizējos apstākļos domas par imigrāciju kā demogrāfisko problēmu risinājumu būtu jāatmet vismaz divu iemeslu dēļ.

"Pirmkārt, sabiedrībā (krievu un latviešu kopienas šajā ziņā ir līdzīgās domās) pastāv vienprātīga nostāja pret šo ideju. Šeit kombinējas vēlme pēc nacionāli un kulturāli viendabīgas sabiedrības un bailes par iespējamiem dažādu kultūru pārstāvju konfliktiem masveidīgas imigrācijas rezultātā," norāda Sedlenieks. "Latvijas iedzīvotāji būtu drīzāk ar mieru redzēt šo zemi pilnīgi tukšu, nekā ja to apdzīvotu kādi imigranti.

Otrkārt, patlaban šādiem imigrantiem vispār nav vietas, pastāvošā augstā bezdarba dēļ. Tāpēc objektīvi nav iedomājams, kurās nozarēs šādi viesstrādnieki varētu tikt piesaistīti. Savukārt, ja vienlaikus ar ļoti augstu vietējo iedzīvotāju bezdarbu, parādītos vēl viesstrādnieki, kuru dēļ darba atrašanas iespējas vēl mazinātos, no konfliktiem neizbēgt."

Starp citu, tie aptaujas dalībnieki, kas atbalstījuši imigrācijas politiku, augstākai izglītībai savukārt piešķīruši salīdzinoši mazāku lomu darba ražīguma veicināšanā; savukārt aktīvas dzimstības veicināšanas piekritēji likuši mazāku uzsvaru uz pirmsskolas un pamatskolas nozīmi darba ražīguma kāpināšanā.

Pensija par bērniem

"Bērnus audzināt ir grūti un dārgi," Scenariji.lv raksta viena no demogrāfijai veltītās diskusijas dalībniecēm. "Tāpēc cilvēki, ja vien tas ir iespējams, cenšas, lai viņiem būtu pēc iespējas mazāk bērnu. Daudz bērnu ir tikai tiem, kam a) nav pietiekošu zināšanu, lai izsargātos; b) no bērnu skaita atkarīga labklājība; c) kas pieturas pie kādas daudzbērnu ideoloģijas.

Latvijā cilvēki ir izglītoti, bērnu skaits ekonomisko labklājību ietekmē tikai negatīvi un arī daudzbērnu ideoloģijas nav. Nedomāju, ka ir iespējams kaut kādā veidā izskalot smadzenes cilvēkiem tā, lai viņi vēlētos dzīvot sliktāk un smagāk par labu lielam bērnu pulkam, bet no tā iegūstot tikai morālu gandarījumu. Manuprāt izeja ir ekonomiskos mehānismos, bet ne bērnu pabalstos. Bērnu pabalsti (izmaksā bērna piedzimšanas gadījumā) noslogo pašreizējo budžetu un nedod nekādu tūlītēju ieguvumu. Bērni ienesīs papildu ienākumus budžetā tikai tad, kad viņi būs pieauguši (un viņu vecāki - pensijā). Tad ienākumi no šiem bērniem palīdzēs uzturēt pensionārus. Tāpēc būtu vērts apsvērt iespēju piesaistīt pensijas lielumu (vismaz daļēji) bērnu skaitam. Ar katru bērnu, kas ir virs divi, abiem vecākiem pensijas gadījumā ir iespējams saņemt tik un tik procentus papildus. Protams, šādas sistēmas ieviešanas problēma ir Latvijas iedzīvotāju neticība 20-30 gadu plāniem. Kas to zina, kas būs pie varas tad, kad mūsdienu jaunie vecāki ies pensijā."

Domu apmaiņas dalībnieki Scenariji.lv interneta vietnē norādīja arī uz problēmām, kas vismaz līdz šim diskusijās par demogrāfiju atstātas novārtā - piemēram, par to, ka vēl arvien nav valsts atbalsta plāna neauglības ārstēšanai un mākslīgās apaugļošanas atbalstam, kā tas ir vairākās citās valstīs.

Pēc ekspertu domām arī dzīves ilgums gan vīriešiem, gan sievietēm vismaz tuvākajos gados būtiski nepieaugs. Dzīves ilgums varētu sākt pieaugt tikai pēc 2015.gada, vidēji par gadu katrus piecus gadus. Jāpiebilst gan, ka tāda ar dzimstību, mirstību, dzīves kvalitāti un iedzīvotāju novecošanu būtiski saistīta nozare kā veselības aprūpe nedz īstermiņā, nedz ilgtermiņā ekspertiem nav šķitusi prioritāra joma.

Visradikālākais ekspertu aptaujas viedoklis parādās jautājumā par pensijām, kas arī ir cieši saistīts ar iedzīvotāju skaita sarukumu, sabiedrības novecošanu, darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos un zemu dzimstību.

Salīdzinoši maz piekritēju ir pensionēšanās vecuma palielināšanai, toties daudz lielāks atbalsts ir gan aktīvās novecošanas programmām, gan pilnīgai pensionēšanās vecuma atcelšanai - katram savu pensionēšanās vecumu izvēloties individuāli vai neejot pensijā vispār.

Ko sola partijas?

Ņemot vērā demogrāfisko problēmu nozīmīgumu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, ir būtiski izvērtēt, ko pirms 10. Seaimas vēlēšanām šajā jomā piedāvā politiskās partijas, kāds ir to rīcības plāns un kādu partijas redz valsts nākotni.

Izvērtējot partiju attieksmi pret demogrāfijas jautājumiem, Scenariji.lv tika salīdzinātas pirms 9. un 10. Saeimas vēlēšanām sagatavotās partiju 4000 zīmju programmas.  Salīdzinājumā tika aplūkotas Tautas partijas (TP), Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš"  vēlēšanu apvienības (LPP/LC), partiju apvienības "Par labu Latviju" (PLL), "Jaunā laika" (JL), "Vienotības," Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS), "Saskaņas centra" (SC), Politisko organizāciju apvienības "PCTVL", partijas "Visu Latvijai", apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (TB/LNNK), "Atbildība - sociāldemokrātisko partiju apvienība", Kristīgi Demokrātiskā Savienības un Pēdējās partijas priekšvēlēšanu programmas.

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām LPP/LC solīja: "Rūpes par ģimeni kā sabiedrības pamatvērtību ir mūsu galvenā prioritāte. Mēs panāksim māmiņu algu izmaksāšanu līdz bērna 3 gadu vecumam, bezmaksas mācību grāmatas un ēdināšanu skolās. Veidosim labklājības politiku tā, lai ģimenes saņemtu valsts atbalstu līdz bērna pilngadības sasniegšanai." Savukārt PLL pirms 10. Saeimas vēlēšanām programmā rakstīts: "Latvijas pilsoņu skaits ir izšķirošs Latvijas nākotnei. Valsts katram jaundzimušajam izsniegs saistību rakstu Ls 1000 apmērā, ko izmantot, sasniedzot pilngadību. 10 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju dzīves ilgumu palielinot par 10 gadiem, atjaunojot iedzīvotāju skaita pozitīvu pieaugumu." Ņemot vērā jau iepriekš iezīmētās iespējas iedzīvotāju skaita samazināšanās apturēšanai, ir skaidrs, ka PLL solīto vienīgi ar dzimstības veicināšanu ir iespējams sasniegt 30-40 gadu laikā, bet īsākā laikā to varētu realizēt vienīgi ar imigrācijas veicināšanu, kas nešķiet pieņemams risinājums nedz ekspertiem, nedz sabiedrības vairākumam. Par dzimstības uzlabošanu pirms 9. Saeimas vēlēšanām runāja arī JL: "Īstenosim ģimenei labvēlīgu politiku. Mūsu prioritāte - dzimstības uzlabošana un valsts atbalsts ģimenei". Šis temats skarts arī "Vienotības" programmā pirms 10. Saeimas vēlēšanām: "Tautas ataudze. Programma „Trešais bērns", lai tuvinātu dzimstību tautas ataudzes līmenim. Latvijas dubultās pilsonības piešķiršana, lai veicinātu darba emigrantu atgriešanos. Paaudžu solidaritāte - samērīgas pensijas ilgtspējīgā sistēmā; samazināt priekšlaicīgu mirstību par 20%; panākt dzimstības pieauguma atjaunošanos".

Mazāk svarīga šī tēma šķiet ZZS, kas pirms 9. Saeimas vēlēšanām programmā solīja: "Sniegsim atbalstu ģimenēm. Lai nodrošinātu bērnu pilnvērtīgu attīstību, stiprināsim viņu likumīgās tiesības.", bet pirms 10. Saeimas vēlēšanām demogrāfijas jomai programmā tikpat kā nepievēršas, ja vien par šādu pievēršanos neuzskata solījumus "Veidot ģimeni atbalstošu valsts politiku.

Atbalstīt bērnu nodarbinātību skolu brīvlaikos." Arī Kristīgi Demokrātiskās Savienības programmā pirms 10. Saeimas vēlēšanām demogrāfijas problēmai nav veltīta ne rindiņa.

SC programmā pirms 10. Saeimas vēlēšanām teikts: "Emigrācija un zems dzimstības līmenis mūsu valstij rada tautas izzušanas draudus. Nav attaisnojama valsts politika, ja Latvijas iedzīvotāji atsakās radīt bērnus un aizbrauc no valsts. Mēs īstenosim ilglaicīgu demogrāfisko programmu, kas veicinās jaunu ģimeņu veidošanu, bērnu radīšanu un audzināšanu, kas pārtrauks iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem uz pilsētām un stimulēs Latvijas iedzīvotājus atgriezties dzimtenē. Latvija pastāvēs, ja katrā ģimenē būs vismaz divi bērni." Diemžēl, pēdējais pieņēmums ir kļūdains, un faktiski iezīmē iedzīvotāju saita samazināšanās scenāriju - kā jau minēts iepriekš, iedzīvotāju skaita stabilitātei ģimenēs vidēji nepieciešami vismaz 2,1 bērni, bet iedzīvotāju skaita pieaugumam - vēl vairāk.

PCTVL 9. Saeimas vēlēšanu programmā rakstīja: "Ģimene - svarīgākā vērtība PCTVL ir par efektīvas dzimstības sistēmas stimulēšanu un par palīdzību ģimenēm ar bērniem. Valsts attīstīs sabiedrībā pozitīvu attieksmi pret laulību, daudzbērnu ģimeni, sekmēs, lai sievietes dzemdē pirmo bērnu jaunības gados." Četrus gadus vēlāk PCTVL sola: "Nodrošināsim labvēlīgu dzīves telpu ģimenēm ar bērniem. Panāksim daļēju bērnu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču kompensāciju. Saglabāsim vecāku pabalstus pašreizējā līmenī un līdz 2013. gadam trīs reizes paaugstināsim neapliekamo minimumu strādājošajiem vecākiem. Stimulēsim darba devējus veidot attālinātas darba vietas, lai vecākiem atliktu pietiekami daudz laika saskarsmei ar bērniem."

TB/LNNK pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām solīja: "Ģimenēm, kurās ir vismaz trīs bērni un vecāku ienākumi nepārsniedz divas vidējās algas, nodokļa maksājumus tuvu nullei; atvieglojumus par apgādībā esošu personu -neapliekamā minimuma līmenī." Pirms 10. Saeimas vēlēšanām TB/LNNK pieeja demogrāfijas problēmai kļuvusi nedaudz specifiskāka: "Lai pārvarētu demogrāfisko krīzi, ģimenei ar daudz bērniem jābūt ekonomiski izdevīgai. Paredzēsim valsts galvojumu jaunām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei 30% apmērā no bankas nodrošinājuma. Kredīta parādu dēļ ģimeni neizliks no vienīgā mājokļa, tām nodrošinās valsts atbalstu, lai mājokli varētu īrēt vai samainīt."

"Nodokļu atlaides, pabalsti, pieejama izglītība un veselības aprūpe - viss iespējamais un neiespējamais, lai Latvijā dzimtu bērni un atgrieztos emigranti. Jo valsts bez cilvēkiem ir ļoti slikts joks," savā programmā pirms 10. Saeimas vēlēšanām raksta Pēdējā partija.

Stratēģiskās Analīzes Komisijas un domubiedru veidotā nepolitiskā iniciatīva Scenariji.lv ir pilsoniskas sabiedrības aktivitāti veicinoša tautas domnīca, kas, iesaistot sabiedrību, pieaicinot dažādu jomu ekspertus un izmantojot nopietnu zinātnisku pētījumu bāzi, iezīmēs Latvijas ilgtermiņa nākotnes attīstības scenārijus, kas būs pieejami apspriešanai mums visiem.

Šo diskusiju rezultātus savā darbā varēs izmantot Valsts prezidents, SAK, plašsaziņas līdzekļi un viedokļu veidotāji, tādējādi iezīmējot būtiskākos jautājumus un jautājumu risinājumus, ko mēs - Latvijas sabiedrība pieprasa no politiķiem.