Senāts liek atkārtoti vētīt sūdzību par spridzinātāja durvju uzlaušanu, kā rezultātā cieta cilvēki un īpašums  (6)

2005.gadā Avotu ielā notika sprādziens, kura rezultātā cieta vairāki cilvēki un tika nodarīti bojājumi ēkai, tostarp, arī pieteicēja dzīvoklim. Pieteikumā tiesai lūgts atzīt policijas faktisko rīcību par prettiesisku un atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu 36 962 latu apmērā.

Pieteicējs uzskatīja, ka policija, pastāvot reāliem sprādziena draudiem, rīkojās nepiesardzīgi un bezatbildīgi, jo dzīvoklim, no kura bija izliekams spridzinātājs, uzlauza durvis. Pieteicēja ieskatā, policija nodarījusi zaudējumus gan ar savu darbību – pastāvot reāliem sprādziena draudiem, nepiesardzīgi un bezatbildīgi rīkojoties, uzlaužot dzīvokļa durvis, gan arī ar savu bezdarbību – pieļaujot sprādzienu šajā dzīvojamā telpā.

Gan Administratīvā rajona tiesa, izskatot lietu pirmajā instancē 2010.gada 13.oktobra, gan Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā 2011.gada 28.jūnijā, pieteikumu noraidīja. Zemāko instanču tiesas norādīja, ka Valsts policijas rīcība ir bijusi tiesiska, tādējādi nepastāv cēloņsakarība starp policijas rīcību un notikušo sprādzienu, un pieteicējam nav tiesības prasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem vai morālo kaitējumu no Valsts policijas, vēsta tiesā.

Kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu iesniedza pieteicējs. Senāts sūdzību tiesas sēdē izskatīja 14.martā.

Senāts piektdien atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, lietu nosūtīs jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. Senāts spriedumā norādījis, ka apelācijas instances tiesa nav pārbaudījusi, vai pieteicējs ir ievērojis procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai tiesā par policijas faktisko rīcību. Spriedumā norādīts, ka apstrīdētajā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes lēmumā minēts, ka pieteicējs vairākas reizes ir vērsies iestādē saistībā ar Valsts policijas rīcību 2005.gada 7.aprīlī, taču pieteikumu tiesā iesniedzis tikai pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 2008.gada 23.decembra lēmuma saņemšanas. Minētajā policijas lēmumā arī norādīts, ka pieteicēja iesniegumi izskatīti likumā noteiktajā kārtībā Valsts policijas iekšējās drošības birojā, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldē, Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā un Tiesībsarga birojā, un neviena no šīm institūcijām nav konstatēta Valsts policijas darbinieku prettiesisku rīcību.

Senāta ieskatā, apelācijas instances tiesa nav noskaidrojusi, vai un kāda satura iesniegumus pieteicējs ir iesniedzis iestādē faktiskās rīcības apstrīdēšanas laikā, vai iestāde ir pieņēmusi lēmumus par apstrīdēto faktisko rīcību un vai pieteicējs šos lēmumus ir likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzējis. Spriedumā norādīts, ka personai nav tiesiska pamata pēc apstrīdēšanas termiņa beigām atkārtoti vērsties iestādē ar iesniegumu par faktiskās rīcības apstrīdēšanu, un iestādei nav pamata atkārtoti lemt pēc būtības par šādu iesniegumu. Ja persona ir saņēmusi augstākas iestādes lēmumu par apstrīdēto faktisko rīcību un nav apmierināta ar šo lēmumu, viņai ir tiesības to pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā termiņā, vēsta Kataja.