Latvijā jau gadu desmitus simtiem putnu iet bojā un tiek piesārņoti gruntsūdeņi Rīgas rajonā ķīmisko atkritumu dīķī starp Inčukalnu un Vangažiem, pirmdien raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ķīmiskie atkritumi no dīķa tiek izsūknēti, bet pilnīgu attīrīšanu speciālisti prognozē tikai pēc 15 gadiem, jo attīrīšana noris ļoti lēni.

Šajā dīķi ik gadu aiziet bojā simtiem ūdensputnu, kukaiņu un sikspārņu, satraukumu pauž putnu novērotājs Ruslans Matrozis. Katru gadu dīķim pāri lido gājputni un nereti nosēžas nāvējošajā ūdens tvertnē. Dīķī, kur ir sērskābe, tiek saēsti putnu spārni un kauli. Viens no variantiem, kā putnus pasargāt, ir nolikt kādu atbaidošu priekšmetu un raidīt skaņas, kas putniem nepatīk, bet pie tā netiekot domāts. Likuma, ka putni virs bīstamo atkritumu glabātavas jāaizsargā, nav.

Dienvidgudronu dīķis ir noslēpts dziļi mežā starp Vangažiem un Inčukalnu. 50.-60. gados Rīgas naftas un eļļas pārstrādes rūpnīca te izraka baseinu, lai izmestu ķīmiskos atkritumus. Tikai pērn Vides aizsardzības fondā atrasta nauda, lai veiktu teritorijas attīrīšanu. Darbi ris ļoti lēni, jo gudrons ir ļoti kodīga indīgā viela. Tas pat saēd caurules, pa kurām tiek sūknēts promvešanai un sadedzināšanai.

Akciju sabiedrības "BAO" prezidents Augusts Dzerkalis, kura vadītā firma veic dīķa attīrīšanu, informējis, ka dīķī ir 35 līdz 40 tūkstoši kubikmetru skābā gudrona. Ūdenstilpne senāk izmantota kā slēptuve, kur sērskābe iznīcina pierādījumus, tāpēc šo vietu bija iecienījuši noziedzīgi grupējumi. Pēdējā pusotra gada laikā izvests apmēram 2000 kubikmetru gudrona, bet atlikušo daļu plānots izvest 10 līdz 15 gadu laikā.

"BAO" darbinieki, kas strādā pie dīķa, sacījuši, ka putnus no iznīcības nevar glābt. Viņi gan mēģinot putnus aizbaidīt ar trokšņiem, bet visos gadījumos tas nepalīdz. Esot no dīķa izvilkuši vēl pusdzīvus gulbjus un zosis, bet putni pēc peldes šajā vietā nav spējīgi dzīvot, stāsta sargi.

“Var tikai pabrīnīties par iepriekšējo paaudzi, kas nedomāja par ekoloģiju,” situāciju komentēja Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Viktors Avotiņš. Vieta, kur atrodas dīķis, ir smilšaina, bet, domājot par vidi, atkritumu poligonu vajadzējis izvietot mālainā augsnē, kas neļautu gudronam izplūst gruntsūdeņos. Sūknēšanas temps ir lēns, un tas kavē ātrāku indīgo vielu attīrīšanu. Gruntsūdeņi un pazemes ūdeņi ir piesārņoti, un no piesārņojuma var ciest dzīvnieki un netālu dzīvojošie cilvēki. Kā viens no risinājumiem ir dīķi piepildīt ar inertu masu (kūdru vai zāģskaidām) un pēc tam iztīrīt, jo šādā veidā tas būtu izdarāms vieglāk. Avotiņš piebildis, ka šī metode nav pārbaudīta un nav zināms, cik lielu kaitējumu tas radītu videi. Gadiem ejot, videi tiks nodarīts milzu postījums, jo izvēlētā metode ir neproduktīva.

Vides ministrijas Vides kvalitātes nodaļas bīstamo atkritumu speciāliste Ilze Doniņa pastāstījusi, ka dīķa izpēte ir bijusi ļoti detalizēta. Lielākā problēma esot finansējums un tehniskās iespējas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form