SKDS: 2012.gadā sēņošana sākusi iziet no modes; krājumus ziemai cilvēki vēl veido
Foto: F64

Lai gan Latvijas iedzīvotāji vēl aizvien pilnībā nepaļaujas uz pārtikas veikalu un dažādu lielveikalu piedāvājumu, bet cenšas rudeņos gatavot paši savus pārtikas krājumus ziemai, tomēr secināms, ka sēņošana lēnām iziet no modes, portālu “Delfi” par jaunākajiem sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem informēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Salīdzinot 2012.gada decembra aptaujas rezultātus ar datiem, kuri tika iegūti 2003.gadā, vērojams, ka pēdējo deviņu gadu laikā savu popularitāti pamazām zaudē kompotu un ievārījumu vārīšana (2003.gada decembrī - 75%, kritums par 6 procentu punktiem), sēņu lasīšana un konservēšana (2003.gada decembrī - 66%, kritums par 7 procentu punktiem), kā arī svaigu augļu un dārzeņu glabāšana pagrabos vai citās tam piemērotās vietās (2003.gada decembrī - 58%, kritums par 3 procentu punktiem).

Kompotus un ievārījumus vēl aizvien mēdz vārīt 68% Latvijas mājsaimniecību, svaigus augļus un dārzeņus pagrabos vai citās tam piemērotās vietās cenšas glabāt 55%, 59% lasa un konservē sēnes, bet augļus, ogas vai dārzeņus saldētā veidā cenšas saglabāt 61% Latvijas mājsaimniecību. Kopumā 82% Latvijas mājsaimniecību veic vismaz vienu no četrām minētajām aktivitātēm.

Salīdzinot 2012.gada decembra aptaujas rezultātus ar datiem, kuri tika iegūti 2003. un 2009.gada nogalēs, atklājies, ka savu popularitātes pieaugumu turpina augļu, ogu un dārzeņu saldēšana. Ja 2003.gada decembrī tikai 30% mājsaimniecību veica šādas darbības, tad 2009.gadā to praktizēja jau 56%, bet patlaban to dara jau gandrīz katrā trešajā mājsaimniecībā (61%).

SKDS pētījumā secināts, ka, neskatoties uz popularitātes izmaiņām atsevišķu darbību veikšanā, kopējais iedzīvotāju īpatsvars, kuri mēdz vienā vai otrā veidā veidot sev ziemai pārtikas krājumus, pēdējo trīs gadu laikā nav mainījies - tas vēl aizvien ir 82%.

Analizējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu pārstāvju atbildes, atklājies, ka līdzīgi kā pirms deviņiem gadiem biežāk sev pārtikas krājumus ziemai gatavo latviski runājošajās ģimenes un laukos dzīvojošie. Tāpat vērojams, ka saglabājas sakarība starp ienākumu līmeni uz vienu mājsaimniecības locekli un pārtikas gatavošanu ziemai: jo trūcīgāka mājsaimniecība, jo lielāka iespēja, ka tās locekļi gatavos pārtikas krājumus. Savukārt no reģioniem visčaklākie pārtikas krājumu veidotāji dzīvo Zemgalē un Latgalē, bet ne tik čakli - Kurzemē un Rīgā.

Aptauju SKDS veica šā gada decembrī, iztaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā un intervējot viņus dzīves vietās.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form