2008.gada sākumā gan masu medijos, gan ekspertu vidū, gan sabiedrībā kopumā risinājās diskusija par to, kas saistībā ar ekonomikas pieauguma tempu samazināšanos visdrīzāk sagaida Latviju: smaga krīze jeb t.s. "smagā nosēšanās" vai ekonomikas lēna atdzišana jeb t.s. "mīkstā nosēšanās".
Gan politiķiem, gan arī ekspertiem bija atšķirīgi viedokļi: vieni vairāk sliecās domāt, ka dziļas krīzes nebūs, bet citi – ka ņemot vērā iepriekšējos ekonomikas pārkaršanas apjomus, lēnām briestošo globālo ekonomikas krīzi un dažādas ekonomikas strukturālās problēmas, krīze varētu būt arī dziļa.
Patreizējā oficiālā statistika liecina, ka Latvijas ekonomikā krīze ir ļoti dziļa – IKP kritums gada laikāpar 18% ir lielākais ekonomikas kritums Eiropā (atsevišķi avoti apgalvo, ka visā pasaulē miera laikā līdz šim tik lieli ekonomikas kritumi nav pieredzēti, pat 30.gados ASV lielās depresijas laikā ekonomikas sarukums esot bijis mazāks).
Dažādu sociālo un demogrāfisko grupu paustās prognozes liecina, ka it visās pētījumā apskatītajās grupās lielākā daļa respondentu ir pauduši pesimistiskās prognozes.
Nedaudz biežāk kā vidēji "mīkstās nosēšanās" scenārijam 2008.gada martā ir ticējuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību (21%), augstākiem ienākumiem (22%) un Rīgā dzīvojošie (22%). Taču arī šajās grupās vairāk kā puse aptaujas dalībnieku ir pareizi noprognozējuši gaidāmo ekonomikas attīstības ceļu.
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptauja veikta no 2008.gada 7. līdz 18.martam. Kopumā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
