Premjerministrs Andris Šķēle kā politiķis pozitīvi vērtē grozījumus likumā, kas paredz mācību gada pagarināšanu, savukārt kā tēvs uz grozījumiem raugās "nedaudz skeptiskāk".
Šķēle gan uzsvēra, ka viņam kā politiķim un valdības vadītājam ir jārīkojas valstiski, jo minētajiem grozījumiem esot skaidri redzami mērķi, kā arī tas palīdzēšot sakārtot sistēmu.

Pēc valdības vadītāja teiktā, "līdz tas vai cits lēmums uz mums neattiecas, mēs to atbalstām, savukārt līdzko tas sāk skart mūs, mēs jau sākam domāt".

Jau ziņots, ka otrdien valdība uz nedēļu atlika grozījumus vispārējās izglītības likumā, kas paredz mācību gada pagarināšanu. Nedēļas laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāveic konkrēti aprēķini par grozījumu ekonomiju un konkrētām norādēm par skolotāju un skolēnu slodzes samazināšanos.

Ministrija šo ieceri pamato ar pieredzi ārzemēs, kur ir garāks mācību gads.

Tāpat palielināsies skolai nepieciešamie līdzekļi tās uzturēšanai, bet valdība papildu līdzekļus nepiešķir.

BNS jau vēstīja, ka IZM pieļauj papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, kas domāti transporta izdevumiem. Pagaidām nekādi aprēķini nav veikti un nav arī zināms, no kurienes šos līdzekļus ņemt.

Pret mācību gada pagarināšanu ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Rīgas pilsētas Skolu valde, Latvijas Pašvaldību savienība, skolu psihologi un skolu vadītāji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit