Sklandrausi grib reģistrēt kā Latvijas īpatnējo tradicionālo produktu
Foto: F64

Pārtikas un veterinārā dienests (PVD) uzsācis procedūru, lai reģistrētu sklandrausi kā Latvijas tradicionālo īpatnējo produktu, liecina paziņojums "Latvijas Vēstnesī".

PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrs jūlijā vidū saņēma biedrības "Zaļais novads" lūgumu reģistrēt pārtikas produktu "Sklandrausis" kā garantētu tradicionālu īpatnību.

Jūlija beigās PVD nolēma sākt produkta "Sklandrausis" kā garantētas tradicionālas īpatnības reģistrācijas procedūru. PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrs informē, ka trīs mēnešu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir iespējams iesniegt PVD iebildumus pret to.

"Zaļais Novads" iesnieguma PVD skaidro, ka vārds "sklandrausis" minēts Mīlenbaha-Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcā" (1927–1929), kurā dots arī šī vārda skaidrojums – "apaļš rausis ar pildījumu vidū".

Sklandrausis ir apaļš rausis, kura diametrs ir 10–14 centimetri. Sklandraušu apakšas (pamatnes) gatavo no stingras rudzu miltu mīklas, kas izrullēta 2–3 milimetru biezumā. Pēc mīklas izrullēšanas no tās izgriež vai izspiež apļus – raušu apakšas, kuru malas uzloka uz augšu. Sklandraušu pamatnes pilda kārtās ar vārītu kartupeļu un burkānu pildījumu, kartupeļu masa tiek klāta apakšā, burkāni – pa virsu. Sklandraušus ēd aukstus, piedzerot tēju vai pienu, skaidrots iesniegumā.

Sklandraušu cepšanas tradīcijas saglabājušās līdz mūsdienām, un tos mēdz cept mājās, visbiežāk Kurzemes pusē. "Zaļais novads" skaidro, ka sklandrausim ir saistība ar saules simboliku – gan apaļās formas, gan burkānu oranži dzeltenās virskārtas dēļ. Saulgriežu mielastā sklandrausis iemiesoja saules radošo enerģiju. Sklandrausis ir uzskatāms par Latvijas nacionālo ēdienu, jo tā gatavošanas un ēšanas tradīcijas iesniedzas senā pagātnē. To apliecina šī ēdiena nozīme senlatviešu gadskārtu svētkos un svinamajās dienās. Sklandrauša cepšanas prasme ir nodota no paaudzes paaudzē.

"Vārds ir saliktenis no skland- un rausis. Rausis cēlies no darbības vārda raust – apbērt. Tas liecina, ka rauši tikuši cepti primitīvā veidā – ieraušot tos karstos pavarda pelnos vai saraustās krāsns oglēs. Sklanda ir sens vārds, cēlies no kuršu, tagadējo Latvijas rietumdaļas novada iedzīvotāju kurzemnieku, senču pirmvalodas un nozīmē "žoga kārts, zedeņu žogs", arī "nogāze, nokalne", šajā gadījumā – rauša izlocīto malu," skaidrots iesniegumā.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form