Bērnu un pusaudžu organismam piemīt paaugstināta uzņēmība pret kaitīgām vielām. Tā kā saldinātās un krāsainās limonādes ir garšīgas, bērns tās lieto uzturā daudz, neapzinoties risku savai veselībai, atzīmē VM.
Krāsaino limonāžu un dzērienu vietā bērna uzturam daudz veselīgāks ir ūdens un minerālūdens - gan gāzēts, gan negāzēts, kā arī 100% augļu un dārzeņu sulas, nektāri un sulas dzērieni, kas nesatur pārtikas piedevas - krāsvielas, saldinātājus, kofeīnu un citas jau minētās piedevas. Šādu dzērienu tirdzniecība skolās tiks veicināta.
Tāpat skolēnu veselības veicināšanai VM vairāk popularizēs piena lietošanu skolās, jo pašlaik Eiropas Savienības (ES) subsidētajā piena programmā skolām iesaistījušās aptuveni 30% vispārējās izglītības iestāžu.
Piens un piena produkti satur daudz vērtīgu uzturvielu - kalciju un olbaltumvielas, kuras nepieciešams uzņemt jau bērnībā un pusaudža gados. Bērniem piena produkti ikdienā jālieto regulāri, jo tie nepieciešami kaulu un zobu attīstībai, kā arī šūnu vielu maiņai, turklāt uzņemtais kalcijs turpmākajā dzīvē samazina risku saslimt ar osteoporozi.
Izglītības iestādēs nedrīkstēs izplatīt arī krāsvielas un saldinātājus saturošas konfektes, karameles un dražejas, paredz grozījumi.
Konfekšu vietā ieteicams izvēlēties žāvētus augļus, bet vasarā - svaigus augļus un ogas. Ja nepieciešama enerģija, labāk apēst gabaliņu tumšās šokolādes, nevis paciņu krāsainu konfekšu, iesaka speciālisti.
Skolās un bērnudārzos nedrīkstēs izplatīt arī krāsvielas saturošas košļājamās gumijas, taču drīkstēs tirgot pazīstamas košļājamās gumijas, kas nesatur krāsvielas un citas pārtikas piedevas.
ES direktīvas par pārtikas piedevām neaizliedz izmantot pārtikā nedz krāsvielas, nedz saldinātājus, konservantus, taču katra dalībvalsts var aizliegt vai ierobežot dažādu pārtikas piedevu izplatību, informē VM.
Izglītības iestādēs nedrīkstēs tirgot arī pārtikas produktus, kas satur 1,25 gramus vai vairāk sāls uz 100 gramiem produkta vai pusgramu vai vairāk nātrija uz 100 gramiem produkta, izņemot ēdiena pagatavošanā paredzētos produktus, piemēram, majonēzi vai sieru.
Sāļo ēdienu vietā speciālisti iesaka uzturā lietot nesālītus riekstus, žāvētus augļus, graudu batoniņus, auzu pārslu cepumus un sausiņus.
Lai dzīvē īstenotu šīs ieceres, VM izstrādājusi grozījumus noteikumos "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm", kā arī noteikumos "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmskolas izglītības programmas".
Minētos grozījumus atbalstījusi Uztura padome, atzīstot, ka izglītības iestādes galvenais uzdevums ir izglītot un rādīt pareizos piemērus praksē, sacīja Barvida.
VM atgādina: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka "uzņēmējdarbībai skolās nevajadzētu būt orientētai uz "saldumu veikaliem", kuros tradicionāli tiek tirgoti konditorejas izstrādājumi un čipsi. Tā vietā būtu jāveicina veselīga pārtika".
Nepieciešamība ar normatīvo aktu palīdzību ierobežot neveselīgu pārtikas produktu tirdzniecību skolās uzsvērta arī Pasaules Veselības Organizācija un ES Platforma par diētu, fizisko aktivitāti un uzturu rīkotajās sanāksmēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
