Skolotāju 'lojalitātes lieta': kvalitātes uzraugiem sūdzas par valdības kritizēšanu un PSRS slavināšanu
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pēdējo mēnešu laikā saistībā ar iespējamo pedagogu nelojalitāti Latvijai un valsts Satversmei pārbaudījis trīs sūdzības – par to, ka skolotājs stundā kritizējis valdību, cita skolotāja mēdzot slavināt PSRS, bet trešajā gadījumā sūdzība bijusi par vēstures stundā izmantotu Krievijā izdotu literatūru, trešdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

IKVD saņēmis un sācis pārbaudīt sūdzības par iespējamo pedagogu nelojalitāti, taču līdz šim neviena pedagoga atbrīvošana no darba, kā to paredz jaunās likuma izmaiņas, jeb tā dēvētie "lojalitātes grozījumi", pagaidām nav rosināta.

Pirmajā gadījumā kāda skolēna vecāki bija sūdzējušies, ka skolotājs stundas laikā kritizējis valdību.

Laikraksts atgādina, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apliecinājis, ka tā sauktie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā nenozīmē, ka no pedagoga tiek prasīta lojalitāte valdībai, ar cieņu jāizturas tikai pret valsti un Satversmi.

IKVD šo sūdzību pārbaudīja un pārbaudes laikā dienesta pārstāvji aptaujāja 8. un 9. klases skolēnus. Vairāki skolēni esot apgalvojuši, ka skolā ir viens pedagogs, kas neizturas ar cieņu pret "mūsu valsti, Saeimu un valdību". Kvalitātes dienests lūdzis skolas direktorei līdz 2016. gada 30. decembrim sniegt papildinformāciju un skaidrojumu par šā pedagoga attieksmi pret Latvijas Republiku, Saeimu un valdību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas no skolas direktores kvalitātes dienests veiks skolotāja rīcības izvērtējumu, vēsta laikraksts.

Dienesta pārstāve Jana Veinberga laikrakstam uzsvērusi, ka :valdības kritika ir vērtējama kā iespējams pedagoga profesionālās ētikas normu pārkāpums, nevis nelojalitāte Latvijas Republikai un Satversmei. Ētikas normas šajā konkrētajā gadījumā varētu būt pārkāptas tāpēc, ka pedagogs nevis vienkārši kritizējis valdību, bet gan "izteicies par to ļoti nekorektā veidā, faktiski aplamājis". "Nav runa par to, ka nedrīkstētu kritizēt, tomēr skolotājam jādomā, kādā veidā un kontekstā šī kritika pausta," atzīmējusi Veinberga.

"Viena lieta, ja stundā mācību priekšmetā "Politika un tiesības" notiek diskusija par valdības darbu, bet pavisam cita – ja absolūti ārpus konteksta matemātikas vai latviešu valodas stundās izskan personīgi apvainojumi," paskaidrojusi Veinberga.

Otrajā IKVD pārbaudītajā sūdzībā bijusi plaša informācija par kādas skolas direktores iespējamo nelojalitāti Latvijas Republikai. Viņa mēdzot slavināt Padomju Savienību, kā arī paužot necieņu pret valsts simboliem un latviešu valodu. IKVD pārbaudes laikā nav guvis apstiprinājumu skolas direktores nelojalitātei, taču atklājis, ka daļai šīs skolas skolēnu latviešu valodas zināšanas nav pietiekami augstā līmenī. Inspektori vēroja vairākas mācību stundas šajā skolā un pamanīja, ka dažiem skolēniem grūtības sagādā izteikšanās latviešu valodā. Kad skolotājs uzdeva uzrakstīt tekstu latviski, daži spēja uzrakstīt tikai darba nosaukumu. Šīs skolas 9. klases centralizētā latviešu valodas eksāmena kopvērtējuma rezultāts pēdējos gados ir zemāks nekā citām līdzīgām skolām. Tāpēc izglītības iestādei uzdots veikt pasākumus skolēnu latviešu valodas prasmju uzlabošanai, piemēram, organizēt fakultatīvās nodarbības.

Kā vēsta laikraksts, trešā IKVD "nelojalitātes pārbaude" bijusi saistīta ar vēstures stundās izmantoto Krievijā izdoto papildu literatūru. VISC secinājis, ka Krievijā izdota literatūra tiešām izmantota, taču lūdzis Valsts izglītības satura centru izvērtēt, vai šī papildu literatūra atbilst valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartam un ir pieļaujama.

Pēc informācijas saņemšanas no VISC kvalitātes dienests pieņems lēmumu par turpmāko rīcību. IKVD un VISC pārstāvji vēroja arī šā pedagoga vadītās vēstures stundas un atklāja, ka pedagogs tās vada krievu valodā, kas ir pretrunā licencētajai izglītības programmai.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2. decembrī izsludināja grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.

Partija "Saskaņa" patlaban tos apstrīdējusi Satversmes tiesā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form