Nelielu zināšanu lejupslīdi piedzīvojušas gan Latvijas ģimnāzijas, gan vidusskolas. Savukārt mērķtiecīgu skolēnu zināšanu izaugsmi sasniegušas lauku un specializētās vidusskolas.
Salīdzinot pēdējo triju mācību gadu centralizēto eksāmenu rezultātus ģimnāziju vidējā balle no 7,452 ballēm 2009.gadā pazeminājusies līdz 7,382 ballēm 2011.gadā, pilsētu vidusskolu vidējā balle 2009.gadā bija 7,325 balles, bet šogad tā noslīdējusi līdz 7,137 ballēm.
Savukārt lauku vidusskolām 2009.gadā vidējā balle bija 6,523, bet šogad tā paaugstinājusies līdz 6,725 ballēm. Specializēto vidusskolu vidējās sekmes 2009.gadā bija 5,669 balles, bet šogad - 5,753 balles.
Kā liecina Draudzīgā aicinājuma "Skolu reitinga 2011" rezultāti, Latvijas skolēni vislabākās sekmes uzrādījuši vēsturē, latviešu valodā un literatūrā, turpretim vājākās zināšanas jauniešiem ir matemātikā, dabas zinībās un angļu valodā.
Draudzīgā aicinājuma "Skolu reitinga 2011" veidotāji, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus un skolēnu skaitu, kas kārtojuši eksāmenus mācību priekšmetā, aprēķinājuši vidējo balli. Matemātikā skolēnu vidējā atzīme valstī ir 6,485 balles, latviešu valodā un literatūrā - 7,139 balles, angļu valodā - 6,847 balles, dabas zinībās - fizikā, ķīmijā, bioloģijā - 6,140 balles, vēsturē - 7,602 balles.
Visaugstākos rezultātus latviešu valodā un literatūrā sasnieguši Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas, Rīgas Teikas vidusskolas, Nītaures vidusskolas, kā arī Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas skolēni. Savukārt vēsturē viszinošākie ir Siguldas Valsts ģimnāzijas, Rīgas 64.vidusskolas, Nītaures vidusskolas un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi. Matemātikā par visspēcīgākajiem atzīti Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas, Rīgas 64.vidusskolas, Aglonas vidusskolas un Preiļu arodvidusskolas skolēni, turpretim dabas zinībās vislabāko sniegumu parādījušas Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas, Rīgas 40.vidusskolas un Špoģu vidusskolas skolēni.
Savukārt angļu valodā vislabākās sekmes ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Ezernieku vidusskolas un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņiem.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka Draudzīgā aicinājuma "Skolu reitings" ir pirmais nozīmīgais solis pareizā virzienā. "Ja esam ceļā uz izglītības sistēmu, kurā vecāki un bērni brīvi izvēlas savām vajadzībām atbilstošāko skolu, tad visaptverošs un objektīvs skolu novērtējums ir ļoti nepieciešams. Nākotnē skolu novērtējumam būtu jākļūst iespējami plašam, ietverot tādus kritērijus, kā vecāku un skolēnu apmierinātība ar skolu, skolas sadarbība ar kopienu, vecāku un skolēnu veselība un citi," teica Ķīlis.
Ķīlis sacīja, ka "Skolu reitinga" datus viņš lūgs analizēt Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgajiem speciālistiem, lai varētu novērtēt, kādi ir iemesli tam, ka vienā skolu grupā zināšanu līmenis pasliktinās, bet citā - paaugstinās, kādēļ eksaktajos mācību priekšmetos, jo īpaši dabas zinībās, sekmes ar katru mācību gadu pasliktinās. "Reitinga dati ir ļoti svarīga informācija, kas ir jāanalizē un jāizdara secinājumi, kādēļ šie dati katrai skolai ir tādi," teica ministrs.
Viņš cer panākt, ka Valsts izglītības informācijas sistēma tiks sakārtota tā, lai sabiedrībai būtu pieejami publiskie dati, kas ļautu novērtēt katras izglītības iestādēs darbības kvalitāti.
Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs un "Skolu reitinga 2011" izstrādātājs Jānis Endele uzsvēra, ka skolu reitings pašlaik ir objektīvākais izglītības līmeņa novērtēšanas instruments, jo tas ir veidots pēc objektīviem centralizēto eksāmenu rezultātiem.
Šogad Draudzīgā aicinājuma "Skolu reitings" ar "Nordea bankas" atbalstu veidots pēc īpaši izstrādātas metodoloģijas, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus un skolēnu skaitu, kas kārtojuši eksāmenus konkrētos priekšmetos. Tādējādi tiek izslēgta iespēja, ka pirmo vietu iegūst izglītības iestāde, kur tikai viens skolēns guvis izcili labus rezultātus. Turklāt jaunais "Skolu reitinga" skolu vērtēšanas mehānisms nodrošina objektīvus, matemātiskajos aprēķinos balstītus datus, ļaujot ikvienam interesentam gūt priekšstatu par to, kuras skolas Latvijā ir visspēcīgākās eksaktajos priekšmetos - matemātikā, ķīmijā un fizikā, bet kuras humanitārajos - valodās un vēsturē.
"Jaunais "Skolu reitings" dod iespēju novērtēt ne tikai skolēnu zināšanas, bet arī skolotāju darbu un atdevi visa gada garumā. Tas ļauj objektīvi spriest par to, cik augstas ir jauniešu zināšanas salīdzinājumā ar citām skolām, kā arī mudina reitinga augšgalā esošās mācību iestādes zināšanu latiņu noturēt, savukārt pārējās aicina sasparoties un uzlabot savu sniegumu," sacīja Endele.
Novērtējot centienus sasniegt vairāk un tiekties pēc izcilības, jau piekto gadu Draudzīgā aicinājuma kustībā iesaistījusies "Nordea banka", kura šogad pirmo reizi īpaši sveica skolas, kas "Skolu reitingā 2011" parādījušas vislielāko zināšanu kāpumu un skolēnu erudīcijas izaugsmi. Par labāko Latvijas skolu kategorijā "Izaugsme" šogad atzīta Preiļu arodvidusskola, ko kopš šī gada 1.septembra dēvē Viduslatgales Profesionālā vidusskola.
Skola saņēma ne tikai Draudzīgā aicinājuma balvu - "Lielo pūci", bet arī "Nordea bankas" īpašo dāvanu - vieslekciju kursu skolēniem par finanšu plānošanu. "Sekojot Draudzīgā aicinājuma idejai un radot jaunu skolu atbalsta platformu "Skolu SOS", kā arī izstrādājot "Skolu reitingu 2011", vēlamies dot savu ieguldījumu izglītības kvalitātes uzlabošanā, tādējādi mudinot jauniešus būt mērķtiecīgiem, pilnveidot savas zināšanas un tiekties sasniegt izcilību," uzteicot skolu labo sniegumu, atzina "Nordea bankas" Personāla vadības departamenta vadītāja Helma Purvinska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
