Līdzšinējā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa darbībā nav atklāti likumpārkāpumi, teikts Augstākās tiesas (AT) senatora Voldemāra Čiževska sagatavotajā atzinumā.
Atzinumā konstatēts, ka Skrastiņš, pildot dienesta pienākumus, nav pieļāvis likuma pārkāpumu, nolaidību, vai apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu. Līdz ar to nav pamata viņa atlaišanai atbilstoši prokuratūras likumam.

Čiževska atzinumā uzskaitīti 15 dažādi punkti, par kuriem veikta pārbaude, un katrā no tiem atsevišķi izskaidrots, ka likumpārkāpumi vai nekorekti izteikumi nav pieļauti. Lielākā daļa no šiem jautājumiem attiecas uz pedofilijas lietas izmeklēšanu.

Pārbaudes laikā nav apstiprinājušies apgalvojumi, ka Ģenerālprokuratūras rīcība devusi iespēju pierādījumu vākšanas procesā kādām personām ietekmēt lieciniekus vai iznīcināt un slēpt pierādījumus lietā.

Nav arī iegūti nekādi objektīvi apstiprinājumi tam, ka prokuratūra būtu darbojusies neprofesionāli, ar noraidošu attieksmi pret liecinieku sniegtajām liecībām.

Čiževskis preses konferencē informēja, ka, pārbaudot ģenerālprokurora darbību, neviens likums viņam nav reglamentējis, kā to darīt. Tādēļ viņš likumību pārbaudījis tā, kā parasti tiek pārbaudīta tiesnešu rīcība.

Senators uzskatījis par vajadzīgu iegūt tādu tā saucamās pedofilijas lietas informāciju, kāda bijusi Saeimas izmeklēšanas komisijai. Tomēr komisija izmantojusi savas tiesības un pilnībā to nav sniegusi.

Tā kā Skrastiņa pārkāpumi pārbaudē nav konstatēti, tad ģenerālprokurors, ja vien nebūtu iesniedzis atlūgumu, būtu tiesīgs pildīt savus pienākumus, skaidroja Čiževskis.

Viņš arī piebilda, ka esot vairākas versijas, kāpēc Saeimas deputāti, iesniedzot prasību par pārbaudi, tā rīkojās. Tomēr no sīkākiem komentāriem viņš atturējās.

Pārbaudē nav apstiprinājies apgalvojums, ka prokuratūra būtu izdarījusi spiedienu uz žurnālistiem, kas aktīvi strādāja pedofilijas lietas žurnālistiskajā izmeklēšanā.

Atspēkoti arī deputātu pārmetumi par to, ka prokuratūra kavējās ar "Misis Latvija" projekta vadītāja Ainara Eisaka aizturēšanu. Konstatēts, ka izmeklēšanas rīcībā zināmu laiku nebija pierādījumu, lai viņam uzrādītu apsūdzību un piemērotu drošības līdzekli.

Nav apstiprinājies Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu apgalvojums par to, ka cilvēku tirdzniecības pavedieni vedot uz prokuratūras iestādēm.

"Iespējams, apgalvojums, ka clvēku tirdzniecības pavedieni ved uz Ģenerālprokuratūars amatpersonām, ir radies no tā, ka komisijas deputātiem ir aizdomas, ka Ģenerālprokuratūrā varētu strādāt amatpersonas ar citādu seksuālo orientāciju. No šāda pieņēmuma tiek izdarīts nākamais pieņēmums, ka personām ar citādu seksuālo orientāciju varētu būt dzimumsakari ar nepilngadīgām personām," sacīts atzinumā.

Par amatpersonu seksuālo orientāciju informējusi kāda no personām, kas krimināllietā bijusi kā liecinieks, taču izrādījies, ka tie ir ne ar ko neapstiprināti izdomājumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!